RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija iesniegusi ierosinājumu par kriminālu atbildību graustu īpašniekiem, vēsta Grani.lv.
Komisija uzskata, ka tādi pasākumi, kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana un ēku nojaukšana piespiedu kārtā, ir nepietiekami. Ja Saeima pieņems lēmumu par kriminālu atbildību avārijas stāvoklī esošu ēku īpašniekiem, viņiem draudēs brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem.
19. decembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) parakstīja pieteikumu Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Jānim Bordānam. Rasnačs ieteica ieviest kriminālu atbildību par ēkas neuzturēšanu atbilstošā stāvoklī.
Ja ēkas avārijas stāvoklis novedis pie smagām sekām, ierosināts piespriest tās īpašniekam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, ja kāds zaudējis dzīvību, ēkai sagrūstot, - uz astoņiem gadiem.
Miljoni par graustiem
Iepriekš vēstīts, ka Rīgas domes Īpašuma departaments pērn saņēmis papildu līdzekļus 2,56 miljonu eiro apmērā no degradējošo ēku īpašniekiem. Šie līdzekļi pilsētas kasē ienākuši pēc nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanas.
Patlaban Rīgā vidi degradējošo ēku statusu ar īpašu nodokļa likmi saņēmuši 160 objekti. Rīgas domes dati liecina, ka 85% avārijas stāvoklī esošo ēku pieder privātpersonām, pārējās – valstij.
Saskaņā ar RD komisijas ierosinājumu pērn pieņemts 31 lēmums par vidi degradējošo ēku sakārtošanu piespiedu kārtībā.
To vidū ir arī ēkas Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14.
Nams Kalnciema ielā 2B būvēts 1914. gadā, tas ir vēstures piemineklis. Arī bijusī poliklīnikas ēka Raņķa dambī 14 ir vairāk nekā 100 gadus veca – tā nodota ekspluatācijā 1912. gadā.
Abām ēkām jau sen piešķirts graustu statuss, tās iekļautas B kategroijā un tām piemērota paaugstināta NĪN likme.
Ugunsgrēks Kalnciema ielā
2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks. Glābēji trīs dienas cīnījās ar liesmām.
Pēc ugunsgrēka inženieru uzņēmums CMB sagatavoja slēdzienu par ēkas tālāka remonta iespējām un darbu izmaksām. CMB speciālisti paziņoja: lai nepieļautu ēkas sabrukšanu, tā jānostiprina pa perimetru ar piecu metru konstrukcijām sešu stāvu augstumā. Šie darbi izmaksātu aptuveni 160 tūkstošus eiro.
Pilsētas vadība aplēsa, ka šāds remonts nav rentabls, un tika pieņems lēmums nojaukt daļu ēkas. Šie darbi tiks veikti uz īpašnieku rēķina.