RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Prezidentūru Eiropas Padomē pārņem viena no nabadzīgākajām savienības valstīm – Rumānija, kas jau saskārusies ar ES dalībvalstu šaubām par tās spējām veikt uzdevumu, vēsta Sputnik Lietuva.
ES Padomes vadību Rumānija pārņem sarežģītos apstākļos – marta beigās gaidāms Brexit, vienošanās par to vēl nav parakstīta, turklāt gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ES ilgtermiņa budžeta saskaņošana laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam.
Pēdējos gados ar mērķi mazināt risku ES "prezidentūra" nonākt triju valstu rokās, kas pusgadu strādā pie kopējās programmas īstenošanas. Tās nosprauž arī ilgtermiņa mērķus un ES Padomes darba kārtību 18 mēnešu periodā. Pēc Rumānijas šajā ciklā prezidenta posteni ieņems Somija un Horvātija.
Aģentūra RIA Novosti vēstīja, ka iepriekš Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja izdevumam Welt, ka uzskata Rumāniju par "tehniski labi sagatavotu prezidentūrai", taču pauda pārliecību, ka "Bukareste vēl nav izpratusi, ko tas nozīmē". Viņš pauda zināmas bažas par iekšējo situāciju Rumānijā.
Iepriekš Rumānijas valdība uzsvēra, ka, galveno sagatavošanās darbu pirms prezidentūras veiks profesionāli diplomāti, tātad iekšpolitiskajai situācijai nevajadzētu ietekmēt prezidentūras kvalitāti.
Pēdējā laikā valstis, kas ieņem Eiropas Savienības prezidenta posteni, aizvien biežāk tiek kritizētas, tiek apšaubīta viņu atbilstība paustajām vērtībām. Piemēram, Bulgārijai tika pārmesta lieta par ES pasu pārdošanu ārvalstniekiem, Austrijai – atteikšanās no ANO Migrācijas pakta.
Rumānijai ES vadība pārmet neefektīvu korupcijas apkarošanu un valdības "spiedienu" pret tiesu sistēmu, tāpat kā Polijai un Ungārijai.