RĪGA, 25. decembris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Ar katru gadu aizvien lielāks skaits cilvēku pauž vēlmi pārcelties no Latvijas uz Krieviju.
Tagad viņiem piepulcējas arī iepriekš no Baltijas peļņā uz bagātajām Eiropas valstīm, piemēram, uz Angliju un Īriju aizbraukušie, taču, izbaudījuši dzīves priekus "civilizētajos Rietumos", kur migrantiem klājas aizvien smagāk, nevis atgriežas Latvijā, bet gan uzreiz dodas uz Krieviju, pie tam dažkārt pārceļas pat uz Sibīriju vai Tālajiem Austrumiem.
Lielā prombraukšana no Latvijas
Parasti no Latvijas uz Krieviju pārceļas divos veidos. Pirmais – Valsts programma tautiešu brīvprātīgas pārcelšanās atbalstam. Otrais – Krievijas un Latvijas valdību vienošanās par pārcelšanās procesa regulēšanu un emigrantu tiesību aizsardzību.
Vienu gadu lielāks skaits pārvācas uz Krieviju pēc Valsts programmas, citu gadu – Vienošanās ietvaros. Piemēram, šogad, saskaņā ar datiem novembra beigās, Valsts programmas ietvaros uz kaimiņvalsti pārvācies 181 cilvēks, Vienošanās ietvaros – 162 cilvēki.
Citiem vārdiem sakot, vēl 343 cilvēki no Latvijas Krievijai, lai gan jau zināms, ka līdz gada beigām Latviju pametīs daudz lielāks skaits.
Valsts programma darbojas kopš 2007. gada, un šajā laikā uz Krieviju pārvākušies tūkstošiem tautiešu. Šajā ziņā Latvija ieņem absolūtas līdera pozīcijas Baltijas valstu vidū.
Pārbraucēju vidū vispopulārākie ir Kaļiņingradas un Pleskavas apgabali. Tie sāka uzņemt tautiešus vieni no pirmajiem.
Pirms diviem gadiem Valsts programmai pievienojās Ļeņingradas apgabals. Arī tas ir ļoti populārs un labprāt uzņem tautiešus no Latvijas.
Tiesa, daudzi pārvācas, piemēram, uz Sibīriju, Urāliem vai Tālajiem Austrumiem. Dažs labs tur strādā celtniecībā, cits – zelta atradnēs.
KF vēstniecības Latvijā Krievijas IeM pārstāvja ofisā Kr. Valdemāra ielā 33-27 cilvēki ierodas viens pēc otra. Tikai pavisam reti šeit gadās neliels apmeklētāju skaits.
Latvijiešiem ir tāda īpatnība: viņi ļoti ilgi "domā par Krieviju", pēta, ko Valsts programmas ietvaros piedāvā reģions, rūpīgi lasa visus noteikumus un likumus, var pat aizbraukt ciemos uz kādu apgabalu, "aptaustīt visu ar acīm", atgriezties, bet pēc tam... pārdomāt un pārcelties uz citu plašās kaimiņvalsts malu.
Pateicoties šim nesteidzīgajam procesam, kas bieži ilgst ne vienu vien gadu, tautieši no Latvijas nonāk pie galīga un neatgriezeniska secinājuma, un vairs neatgriežas.
Ar katru gadu labāk
Vairākas reizes Valsts programma mainījās, pilnveidoja pārbraucēju uzņemšanas noteikumus gan kopā, gan pa reģioniem. Piemēram, 2012. gada septembrī Krievijas septembrī Krievijas prezidents iekļāva dažus grozījumus, un kopš tā laika programma kļuvusi pastāvīga, jo tautieši par to ļoti interesējas.
Kopš tā laika vienkāršota Krievijas pilsonības saņemšanas procedūra (to iespējams saņemt burtiski pāris mēnešu laikā), piešķirtas dažādas kompensācijas federālajā līmenī, paredzēti papildu bonusi reģionos, kas palīdz atbraucējam iekārtoties jaunajā vietā.
Daudzi tūlīt interesējas par prioritārajām dzīves teritorijām. Tās gan ir tālu, taču aizvien vairāk vilina tautiešus no Eiropas. Runa ir par Burjatiju, Aizbaikāla, Kamčatskas, Primorskas un Habarovskas novadiem, Amūras, Irkutskas, Magadanas, Sahalīnas un Ebreju autonomo apgabalu.
Šajos reģionos tautieši īpaši gaidīti, it īpaši speciālisti ar plašu darba pieredzi. Finansiālā atbalsta līmenis tiem, kuri apmetas prioritārajos reģionos, ir daudz lielāks nekā citviet.
Piemēram, Valsts programmas dalībnieks saņem 240 tūkstošus, katrs ģimenes loceklis – 120 tūkstošus rubļu. Daudzās prioritārajās dzīves teritorijās tautiešiem pat bez maksas piešķir zemes gabalus, kokmateriālus būvniecībai vai mājokli, it īpaši ciemā.
Daudzi izpēta, ko piedāvā dažādi reģioni. Jā, līdztekus atbalstam no federālā budžeta gandrīz visos Krievijas reģionos tautiešiem paredzētas vietējās programmas. Piemēram, vienā apgabalā var piedāvāt hipotēku ar atvieglojumiem, citur palīdz ar mājokļa īri vai iegādi.
Viegli tikt pie "lauku mājas"
Virkne reģionu ar darba devēja palīdzību tautietim nekavējoties piešķir māju ciemā un zemesgabalu dārzam. Piemēram, Irkutskā un Novgorodas apgabalā, Smoļenskas un Tambovas zemēs tautieši no Latvijas ir saņēmuši no darba devējiem mājas un zemesgabalus ciemā, kur prioritārās profesijas vienmēr ir ārsts un skolotājs, agronoms un veterinārs.
Ļoti svarīgi ir arī tas, ka jau pirms dažiem gadiem Valsts programmā tika paplašināts jēdziens "apmešanās teritorija". iepriekš gandrīz visos reģionos bija tikai daži emigrantiem paredzēti rajoni un pilsētas, taču tagad apgabals vai novads, kas piedalās Valsts programmā, tie atklāti tautiešiem pilnībā.
Vēl vairāk, gandrīz visu reģionu pārstāvji, kas uzņem tautiešus, lūdz, aizpildot pārcelšanās anketu, norādīt apgabalu vai novadu, lai būtu vienkāršāk atrast cilvēkam darbu pēc specialitātes.
Rīgā regulāri notiek video konferences ar dažādiem Krievijas reģioniem. Iedzīvotājiem rodas iespēja uzdot būtiskākos jautājumus "saimniekiem". Reģionu pārstāvji vienmēr uzsver: kad potenciālais atbraucējs izvēlēsies sev vakanci, viņam ir pašam jāsazinās ar darba devēju. Taču patiesībā tādi jautājumi parasti tiek risināti individuāli. Bieži vien pēc sarunas ar pārbraucēju darba devējs piedāvā vēl izdevīgākus noteikumus nekā iepriekš minēti "stingrajā anketā".
Protams, ir labi, ja cilvēks, izvēlējies dzīvei reģionu, pats kaut reizi aizbrauks apskatīties, kā tur izskatās, aprunāsies ar administrācijas pārstāvjiem un darba devējiem.
Valsts programmas potenciālie dalībnieki var saņemt atbildes uz visiem jautājumiem Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 33; tālr.: 67331940 vai 67331456.
Prognozes liecina, ka jaunajā gadā šo ofisu apmeklēs vēl lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju – labi redzams, ka Krievija kļūst aizvien viesmīlīgāka un gaida pie sevis.