Džordžu Sorosu, kurš reiz izputināja Anglijas Banku, britu avīze Financial Times nosaukusi par "Gada cilvēku". Viņš ir tas, kurš, pēc daudz pārliecības, 1992. gadā sagrāva sterliņu mārciņas kursu un pie tam nopelnīja miljardu, raksta radio Sputnik autore Olga Gavrilova. Tagad viņš vērienīgi spēlē pret Brexit. Vispārējā haosa fonā, kad Brisele nespēj vienoties ar Londonu par izstāšanās noteikumiem, viņš atvēlējis pusmiljonu dolāru kampaņai par Lielbritānijas saglabāšanos ES. Vārdu sakot, Sorosa nopelni karalistes priekšā ir acīmredzami.
Filantropa-globālista labo darbu sarakstā ir "krāsaino revolūciju" organizācija un varas gāšana vairākās valstīs. Pats Soross to traktēja kā ieguldījumu demokrātijas attīstībā. Tiesa, palīdzības saņēmēji nebūt neuzskata miljardieri par labdari. Par to atklāti runā Rumānijā, Maķedonijā, Serbijā, Slovākijā un citās Austrumeiropas valstīs.
Ungārijā, finansista dzimtenē pat pieņemta "Sorosa apturēšanas" likumu pakete, tāpēc viņa fonds bija spiests izvākties no Budapeštas. Eksperti uzskata, ka Soross slēpj aizvainojumu uz premjerministru Orbanu un tagad gatavo Ungārijā apvērsumu pēc Ukrainas scenārija, - šajā jomā viņš, tā sakot, ir īsts speciālists. Starp citu, tieši par iejaukšanos valsts iekšējās lietās Sorosa fonds ir padzīts arī no Turcijas. Krievijā tas atzīts par nevēlamu organizāciju.
Tātad daudzām pasaules valstīm atradīsies savas apsūdzības šim "liberālās demokrātijas karognesējam" pēc Financial Times versijas. Avīze vēl raksta, ka ar filantropijas palīdzību Soross cīnoties ar autoritātiem režīmiem, rasismu un neiecietību. Tiesa, finansista-filantropa metodes pat ASV, valstī, kas sevi uzskata par demokrātijas balstu, daudziem īsti neiet pie sirds. Nonācis tiktāl, ka amerikāņi lūguši prezidentu Trampu atzīt Sorosu par teroristu. Ko lai saka, vērības cienīgi "Gada cilvēka" darbi. Īsts eņģelis nolaidies no debesīm, bez viņa pasaulē zustu sirdsmiers un prieks.