RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Līdz paredzētajai Lielbritānijas izstāšanai no Eiropas Savienības atliek trīs mēneši, taču joprojām nav skaidrs, uz kādu statusu var cerēt tur dzīvojošie eiropieši no citām valstīm, tostarp latvieši, vēsta skaties.lv.
Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm, Lielbritānijā dzīvo apmēram divsimt tūkstoši latviešu. Brexit vienošanās paredz tiem legālu statusu un tās pašās sociālās un ekonomiskās tiesības, kuras ir britiem. Taču šobrīd dokumentam nav pietiekama atbalsta britu parlamentā, tāpēc balsošana par šo jautājumu ir atlikta.
Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, latviešu statuss Apvienotajā Karalistē nopietni cietīs, norādīja vācu eirodeputāts Elmārs Broks, kurš koordinē Eiroparlamenta pozīciju Brexit jautājumos.
"Tad viņi [Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā] ir trešās valsts iedzīvotāji. Bez tiesībām. Tāpēc būtu ļoti labi, ja Lielbritānijas izstāšanas vienošanās tiktu ratificēta, jo tad jūsu valsts iedzīvotāju tiesības būtu skaidri nostiprinātas un ievērotas," - atzīmēja Broks.
Šai pozīcijai nepiekrīt deputāts no Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas Ešlijs Fokss – viņš uzsver, ka latviešiem nav vērts raizēties par savu statusu un tiesībām pēc Brexit.
"Pat ja mēs aiziesim bez vienošanās, Lielbritānijas valdība ir ļoti skaidri paziņojusi, ka ES pilsoņu, kuri labticīgi ieradās Lielbritānijā, lai dzīvotu un strādātu, tiesības tiks garantētas," - uzsvēra Fokss.
Daudzu miljardu caurums budžetā
ES valstīm nāksies tikt galā ar budžeta samazināšanos sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos.
"Britiem izstājoties, nākošajā daudzgadu [2021-2027] budžetā varētu veidoties "caurums". Pēc dažādiem aprēķiniem – pat no 11 līdz 14 miljardiem eiro," - norādīja Eiroparlamenta Budžeta komitejas locekle Inese Vaidere.
Latvijai nāksies iemaksāt ES budžetā vairāk, bet saņemsim no tā mazāk. ES nāksies meklēt jaunus ienākumu avotus – nodokļi un nodevas visas Eiropas mērogā.
"Mēs esam ieteikuši pārskatīt PVN nomaksas shēmu, lai tā būtu saprotama – kas, ko maksā, kas, ko saņem. Mēs esam ļoti nopietni runājuši par neizlietotās plastmasas nodokli. Esam runājuši par finanšu transakciju nodokļa nepieciešamību, kas neskartu patērētāju, bet samazinātu mazlietiņ banku peļņu," - pastāstīja Vaidere.
Kā jau stāstīja radio Sputnik Latvija ēterā Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, Baltijas valstīm jābūt gatavām problēmām pēc Brexit.