RĪGA, 17. decembris – Sputnik. Korporācijas BBC krievvalodīgā dienesta redakcija pieprasa no darbiniekiem jebkādus pierādījumus, kuri apliecinātu "Krievijas iejaukšanos" protestu akcijās Francijā. Par to telekanāla korespondente pastāstīja sarakstē ar stringeri, kura informē par akcijām Parīzē, vēsta RIA Novosti. Portāla redakcijas rīcībā nonāca BBC korespondentes Olgas Ivšinas sarakste – viņa apvaicājās sarunbiedrei, vai no esošajiem faktiem nav iespējams "izspiest" secinājumu par to, ka ar notiekošo saistīta Krievija.
"Vai tur, Parīzes ielās, ir "Nacionālā fronte" (Marinas Lepēnas kustība – red.)?" – vaicāja korespondente. "Ja sameklēt ultralabējos, vai viņi runās par Putinu un sakariem ar Maskavu?"
"Nē? Nu labi, bet vai krievi iet uz protestiem?"
"Nē? Nu labi. Tad varbūt vismaz krievu bizness tagad gūst labu peļņu uz nekārtību rēķina? Varbūt viņi tur masveidā ēd kotletes, piemēram?"
"Nē? Lai nu būtu. Nu, tad varbūt vismaz tur galvenie kūdītāji ir ultralabējie? Viņus jau var saistīt ar Putinu..."
"Nē? Par ko jūs smejaties."
"Jā, es meklēju stūrus, - sarakstē atklāja BBC korespondente. – Redakcija pieprasa asinis."
Atgādināsim, ka ugunīgā versija par to, ka "dzelteno vestu maidanu" Francijā organizējusi Krievija, pirmo reizi parādījās politiskās daiļrades pasaules galvaspilsētā – Kijevā. Specifiskākais specdienests pasaulē - UDD paziņoja, ka nekārtības "aiz mierīgo mītiņu dalībnieku mugurām tiek organizētas ar KF FDD un BS ĢŠ GP (Krievijas Federālais drošības dienests un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde – tulk.) atbalstu".
Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Le Driāns, taujāts par "krievu pēdām", atbildēja: "Esmu dzirdējis šīs baumas... Paskatīsimies uz izmeklēšanas rezultātiem. Es nespriedīšu ne par ko, kamēr netiks noskaidroti fakti."
Dažas dienas vēlāk to, kas sākās kā Kijevas muļķīgo funkcionāru dumjš ieskicējums, Apvienotās Karalistes valsts raidkorporācijas žurnālisti drudžaini pūlas pielāgot patiesībai, jo priekšniecība "pieprasa asinis".
Kļūst redzams, ka britu politiskā žurnālistika ir nogājusi tālu ceļu. Pirms simt gadiem viens no tās patriarhiem Čārlzs Skots pauda precīzu formulējumu: "Komentāri ir brīvi, taču fakti – svēti". Šodien Lielbritānijas valsts medija redakcijas politikā notikušas nepārprotamas pārmaiņas, portālā RIA Novosti raksta Viktors Marahovskis. Vispirms dzimst koncepcija par neapšaubāmu higly likely Krievijas (specdienestu, ekspātu, vismaz biznesmeņu ar kotletēm) sakariem ar dumpjiem Francijā. Pēc tam meklējumos tiek nosūtīti informācijas kara kājnieki. Runa pat nav par vispārējiem faktiem, runa ir par faktiem, kuri varētu kaut mazākajā mērā apstiprināt vismaz kaut kādus protestu dalībnieku sakarus ar Kremli.
Faktiski tagad žurnālistikas vecā formula ir izmesta mēslainē. To nomainījusi jauna, "patiesībasvietā" ērai atbilstoša: koncepcija ir svēta, bet faktus var brīvi izvēlēties.
Pilnīgi iespējams, ka BBC redakcija neatkāpsies pat tad, ja nekādi fakti netiks atrasti. Vienmēr var "saņemt datus no avota specdienestos, kurš vēlējās palikt anonīms", un būvēt "krievu pēdas" uz tiem.
...Protams, tas nav nekas jauns. BBC jau vairākkārt izpelnījusies interesantu slavu, piemēram, 2014. gadā, kad vienkārši dzēsa no saviem tīmekļa resursiem materiālu par Malaizijas Boeing avāriju Donbasā, jo tas "neatbilst redakcijas vērtībām". Materiāls (starp citu, tā autore bija O.Ivšina, tā pati, kas tagad meklē Kremļa roku Francijā) bija pietiekami objektīvs, tā pamatā bija vietējo iedzīvotāju, Ukrainas un zemessargu puses aptaujas, vienkārši raksts neatbilda koncepcijai: traģēdijas vaininieks ir acīmredzams, zināms, tā ir Krievija un tur nekādi pierādījumi nav vajadzīgi.
Interesanti: esam jau vairākkārt vērojuši, kā pēdējos gados rietumu elites, bruņojušās ar šķietami universālu "realitātes pulti", savās aplēsēs ir rupji kļūdījušies. Lielbritānijas valdība bija pārliecināta, ka referendums par izstāšanos no ES izgāzīsies. Tā pati BBC ziņoja, ka viedokļu proporcija par tālāku dalību ES un izstāšanos bija tāda, ka pat pie visa pieradušie briti sadusmojās. Labi zināms, pie kā tas novedis. Pats no sevis rodas jautājums: ko patiesībā krāpj britu valsts propagandas instruments? Vai tik ne paši sevi?
Un pats galvenais: kā XXI gadsimtā var sekmīgi rīkoties valsts, kas patiesības noskaidrošanas vietā nodarbojas ar pašhipnozi un realitātē meklē tikai savu viltīgo koncepciju apstiprinājumus?