RĪGA, 13. decembris – Sputnik. 2016. gadā ES valstu izdevumi sociālajai aizsardzībai sastādīja vidēji 28,2% no IKP, vēsta Eurostat.
Galvenie avoti, no kuriem tiek finansēta sociālā aizsardzība, ir sociālās iemaksas (55%) un budžeta līdzekļi, kuri tiek iegūti no nodokļu nomaksas (40%).
ES vidējie dati nesniedz priekšstatu par to, kā atšķiras sociālās aizsardzības izdevumi dažādās ES valstīs: 2016. gadā tie sastādīja ne mazāk par trešdaļu no Francijas (34%), Somijas un Dānijas (32%), Austrijas, Beļģijas, Itālijas, Zviedrijas un Nīderlandes IKP (30%). Taču no otras puses skatoties, Čehijā, Ungārijā un Kiprā šie izdevumi sastādījuši vien 19% no IKP, Bulgārijā un Slovākijā – 18%, Igaunijā un Maltā – 17%, savukārt saraksta autsaideriem Latvijai, Lietuvai un Rumānijai – vien 15%.
Ja aprēķina sociālās aizsardzības izdevumus uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā pirktspējas paritāti, kura ņem vērā cenu starpību valstīs, tad izrādīsies, ka izdevumu čempioni ir Luksemburga, Austrija, Vācija, Nīderlande un Francija (apmēram 11 tūkstoši nosacīto vienību), savukārt autsaideri – Rumānija, Bulgārija un Latvija (mazāk nekā 3 tūkstoši nosacīto vienību).
Vidēji ES 46% sociālo izmaksu veido pensijas un citi vecuma pabalsti. Vislielākā šāda veida izmaksu daļa ir Grieķijā (65%), Portugālē un Itālijā (58%), Kiprā un Polijā (56%), savukārt vismazākā – Igaunijā un Lielbritānijā (42%), Luksemburgā (40%), Vācijā (39%) un Īrijā (34%).
Veselības aprūpes pakalpojumu, slimības lapu apmaksa, kā arī invaliditātes pabalsti veido 37% no ES sociālajām izmaksām. Visvairāk tos izmaksā Horvātija (44%), Īrija un Vācija (43%), Nīderlande (42%), Slovākija, Igaunija un Lietuva (41%), savukārt vismazāk – Grieķija (26%) un Kipra (23%).
Ģimenes un bērnu pabalsti veido mazāk nekā 9% no ES sociālajām izmaksām, bezdarba pabalsti – 5%, savukārt dzīvesvietas subsīdijas un sociālie pabalsti – 4%. Visvairāk ģimenes pabalstu izmaksā Luksemburgā (15%), savukārt vismazāk – Grieķijā un Nīderlandē (4%). Īrijā bezdarba pabalsti sastāda 10% no visām sociālajām izmaksām, savukārt Polijā un Rumānijā – mazāk nekā 1%. Dzīvesvietas subsīdijas visbiežāk izmaksā Kiprā (8%), Dānijā un Lielbritānijā (7%), savukārt visretāk – Polijā, Grieķijā un Portugālē (1%).