Krievijas reakcija uz rezolūciju par "Ziemeļu straumes 2" atcelšanu

Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins uzskata, ka lēmums pieņemts ASV spiediena ietekmē, Vašingtonas ietekmi uz Berlīni atzīmē arī senators Aleksejs Puškovs.
Sputnik

RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Konkrētu valstu ekonomisko interešu aizstāvēšana ar politiskā spiediena palīdzību ir nepieņemama, paziņoja Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins, komentējot Eiroparlamenta lēmumu par "Ziemeļus straumi 2".

Pēc viņa sacītā, attiecīgais lēmums tika pieņemts ASV spiediena ietekmē.

"Konkrētu valstu ekonomisko interešu aizstāvēšana ar politiskā spiediena palīdzību ir nepieņemama. Eiroparlamenta vēlēšanu gaidīšanas laikā Eiropas vēlētājiem ir vērts aizdomāties, kādas intereses aizstāv ziņu pārstāvji šajā Eiropas struktūrā," citē Volodina vārdus RIA Novosti.

Federācijas Padomes loceklis Aleksejs Puškovs uzskata, ka rezolūcija nav kritiska, taču Vašingtona izdara nopietnu spiedienu uz Berlīni.

​"Pati par sevi Eiroparlamenta rezolūcija pret "Ziemeļu straumi 2" nav kritiska. Kritiska ir iespējamā Berlīnes pozīcijas nobīde, uz kuru stingri izdara spiedienu ASV," uzrakstīja senators Twitter.​

Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta ģenerāldirektors Sergejs Pravosudovs uzskata, ka rezolūcija vispār neietekmēs gāzesvada celtniecību.

Eiroparlaments pieņēma rezolūciju ar aicinājumu atcelt "Ziemeļu straumi 2"

"Eiroparlaments neregulē starptautiskos gāzes projektus, tas ir valstu rokās. Tāpēc rezolūcija nekādā veidā neietekmēs projektu, Eiroparlaments vienkārši paziņoja savu pozīciju. Šim dokumentam nav nekāda praktiska pielietojuma, kamēr valstis, kuras izsniedz būvatļauju, neizmainīs savu pozīciju, tas nekādā veidā neietekmēs," pateica Pravosudovs.

"Šobrīd ir par vēlu kaut ko darīt, projekts jau ir tajā stadijā, kad to apturēt ir praktiski neiespējami. Iepirktas trubas, tiek īstenots finansējums, notiek būvdarbi, un ārkārtas gadījumā, Gazprom pabeigs gāzesvada būvniecību pats. (Uz ES – red.) tiek izdarīts spiediens, procesa dalībvalstīm ir jāparāda, ka viņas iestājas par Ukrainu. Merkele vienmēr iestājas par Ukrainu, taču viņa, pirmām kārtām, ir par sevi – un kad nonāk līdz praktiskais īstenošanai, noskaidrojas, ka vācu kompānijas finansē projektu, ka vācu varasiestādes izsniedz būvatļaujas," pateica eksperts.

Eiroparlaments trešdien sesijā Strasbūrā pieņēma rezolūciju, kurā aicina atcelt projekta "Ziemeļus straume 2" īstenošanu.

Deputāts pastāstīja, kādēļ Valsts departaments aicina ES izstāties no Ziemeļu Straumes 2

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Pret projekta īstenošanu iestājas vairākas valstis, tostarp, Ukraina, jo pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kura cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadības uzskata, ka projekts esot "politisks" un apdraud Eiropas enerģētisko drošību. Krievija jau vairākkārt paziņojusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir absolūti komerciāls un konkurences projekts, un norādīja, ka tas neparedz Krievijas gāzes tranzīta izbeigšanu caur Ukrainu uz ES.

Savukārt Vācija, kurai ir lielākā ekonomika ES, paziņoja, ka atbalsta "Ziemeļu straumi 2". VFR ĀM vadītājs Haiko Māss iepriekš paziņoja, ka neviena valsts nebūs ieguvējos, ja vācu vai citas Eiropas kompānijas atteiksies no dalības šajā komercprojektā. VFR kanclere Angela Merkele vairākkārt norādījusi, ka Berlīne izskata projektu "Ziemeļu straume 2" kā komercprojektu, taču viņa saista tā īstenošanu ar Krievijas gāzes tranzīta saglabāšanu caur Ukrainu.