Savienotās Valstis un Krievija, domājams, atkāpsies no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), kas noslēgts 1987. gadā, un mēģinās parakstīt jaunu, kopā ar Ķīnu un virkni citu valstu, kam ir šāds bruņojums. Vašingtona un Maskava, pārmetot viena otrai līguma pārkāpumus, tomēr vienojušās, ka tas ir nepārprotami novecojis un neņem vērā raķešbūves jaunākos sasniegumus un starptautisko situāciju, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem panāktā vienošajās, kā atzīmēja, piemēram, Sputnik Igaunija militārais eksperts, atvaļinātais augstākais kara izlūkošanas virsnieks-analītiķis Villems Roda, neatbilst mūsdienu starptautiskajai situācijai. Piemēram, faktam, ka patlaban vidēja un maza darbības rādiusa raķetes patlaban ir ne vien Ķīnas, bet arī vairāku citu valstu rīcībā.
Faktiski jau mirušais līgums neņem vērā arī to, ka mūsdienu raķešu bruņojums būtiski atšķiras no tā, kas pastāvēja Līguma INF parakstīšanas brīdī.
Jaunās sistēmas lido daudz ātrāk un faktiski pārvar jebkuru attālumu, apgrūtinot agrāko bruņojuma klasifikāciju no darbības rādiusa viedokļa.
4. decembrī ar NATO valstu ārlietu ministru lēmumu alianse pievienojās pret Krieviju vērstajām ASV apsūdzībām – tās uzskata, ka KF vainojama par krīzi, kas radusies, mazinoties uzticībai 1987. gada līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Rietumi izvirzījuši Maskavai ultimātu, pieprasot 60 dienu laikā "steidzami atgriezties pie līguma noteikumu pilnīgas un pierādāmas izpildes".
"Līguma saglabāšana tagad ir atkarīga tikai no Krievijas," – teikts alianses īsajā paziņojumā. Izraudzītais ultimāta termiņš, divi mēneši, radījis neizpratni daudzās ES valstīs, jo gadījumā, ja Krievijas rīcībā būtu kaut cik ievērojams līgumā aizliegto raķešu skaits, tās nebūtu iespējams iznīcināt atvēlētajā laikā.
Pret Krieviju izturas nekaunīgi, lai tā atteiktos sniegt atbildi
Šķiet, Krievijas iedzīvotāji nav tik sašutuši par apsūdzībām, kā par faktu, ka Rietumi atkal atļaujas runāt ar viņiem augstprātīgi, ultimātu valodā. Rodas iespaids, ka ASV sagaida (un pat cer), ka Maskava neatbildēs uz prasību, bet gan reaģēs tai pēdējā laikā raksturīgajā mierīgajā stilā.
Novecojušajam līgumam tiks pielikts punkts, taču visi saglabās reputāciju un ķersies pie darba. Pret Maskavu vērstās apsūdzības ir izaicinoši nepamatoties, bet izraudzītais tonis nav pieļaujams kodollielvalstu dialogā. Uz Vašingtonas un Briseles, kur pulcējās NATO valstu ministri, paziņojumiem Maskava reaģēja tieši tā, kā domājams, bija gaidīts.
Krievija nenoliedz, ka NATO nosauktā raķete pastāv, taču norāda: "rietumu partneru" rīcībā nav pierādījumu, kuri apliecinātu, ka tās izstrāde vai izmēģinājumi pārkāptu vienošanās noteikumus. Krievijas valdība zina, ka ASV apsūdzības ir nepamatotas, un, ja Vašingtona atkāpsies no līguma, vēlēdamās iegūt INF aizliegtās raķetes, Krievija arī apbruņosies ar tām.
Tāpat teikts, ka valstis, kas piekritīs dislocēt savā teritorijā amerikāņu raķetes, neizbēgami kļūs par potenciālajiem mērķiem. Neapšaubāmi, Maskava to teica Eiropas valstīm.
Patiešām, līgums tā pašreizējā veidā Krieviju neapmierina, atzīmēja militārais eksperts Villems Roda, jo pilnībā atņēmis to kategoriju sauszemes bāzes raķetes, kuru ziņā valstij bija nepārprotamas priekšrocības, bet saglabājis līdzīgu jūras un gaisa bruņojumu ASV rīcībā. Maskava neslēpj, ka vecā vienošanās nostāda to nelabvēlīgā situācijā, taču norāda uz gatavību arī turpmāk ievērot līgumu.
Eiropa nolēmusi noticēt ASV izlūkdienestiem
Pat NATO oficiālajā vietnē preses dienesta publicētās ziņas virsrakstam "NATO ārlietu ministri piekrituši tam, ka Krievija pārkāpj līgumu INF" ir bērnišķīgs un jautri mistisks raksturs. Rodas iespaids, ka Eiropas valstu ministri (vai vismaz daudzi viņu vidū) apspriedes zālē ienākuši ar savu viedokli, bet izgājuši – ar amerikāņu kolēģa viedokli.
Ik tā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pats personīgi būtu ienesis sēžu zālē pašu raķeti, kuras pastāvēšana rupji pārkāpj vienošanos par tās likvidāciju. Un visi draudzīgi uzvēluši Krievijai atbildību par ASV lēmumu izstāties no vienošanās.
Izvērstais ziņojums sniedz plašāku informāciju, taču arī tajā nav minēti pierādījumi tam, ka Krievija pārkāptu līguma noteikumus. ASV pamudināta, NATO apgalvo, ka Krievijas sauszemes spārnotās raķetes SSC-8 (alianse to dēvē arī par "Novator" 9M729) esamība pierāda INF līguma pārkāpuma faktu. ASV valsts sekretātrs Maiks Pompeo par stāstīja par "raķešu SSC-8 daudzfunkcionālajām divīzijām", taču nenosauca kāds raķešu skaits, pēc ASV domām, ir Krievijas rīcībā un kāda ir to dislokācijas vieta. Militārie eksperti diskutē par raķetes 9M729 tehniskajām īpatnībām. Krievijā pieejamie informācijas avoti to uzskata par jūras bāzes raķetes "Kalibr" modifikāciju, ieskaitot arī darbības rādiusu ar pilnībā vai daļēji uzpildītām degvielas tvertnēm. Skaidrs, ka visas tehniskās nianses, ņemot vērā šajā jomā ieviesto slepenību, nekādu skaidrību sabiedrībai nedāvā.
Acīmredzot, NATO valstās tikai uz ASV specdienestu skopajiem vai pilnībā slepenotajiem datiem, tāpēc nevar apgalvot, ka bruņojums ir pilnībā gatavs vai to iespējams nogādāt Krievijas armijai, taču apgalvo, ka Vašingtona aptuveni piecus gadus novēro tā izstrādi un vairākkārt norādījusi Maskavai, cik kutelīga ir situācija.
Krievija tāpat pārmet Vašingtonai Līguma INF noteikumu vairākkārtējus pārkāpumus un min faktus. Neatkarīgie militārie eksperti uzskata, ka abas līguma puses acīmredzot vairs nevar un nevēlas stingri pieturēties pie tā noteikumiem.
NATO alianses valstu apšaubāmā "vienotība"
Eiropas Savienības valstīm, kas bez jebkāda entuziasma uzklausīja ASV ideju atkāpties no Līguma INF, tomēr atbalstīja Vašingtonu 4. decembrī NATO galvenajā mītnē Briselē, tagad pats galvenais ir jautājums par jaunu ASV raķešu dislokāciju. Teorētiski to vēl nav, tomēr, domājams, tās ļoti drīz var parādīties.
NATO valstu ārlietu ministru tikšanās noslēguma preses konferencē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs viņam raksturīgajā miglainajā stilā izvairījās no konkrētas atbildes uz vairākkārt uzdotu jautājumu par to, vai visas Eiropas valstis piekrita atbalstīt ASV viedokli jautājumā par Līgumu INF, un teica tikai vispārējus vārdus par NATO "vienotību".
Tāpat viņš neko nevarēja pateikt, vai NATO dalībvalstis Eiropā piekritīs izvietot savā teritorijā jaunās ASV raķetes, kad tās būs gatavas. Taču, ja arī ārlietu ministru sēdē, kuru vidū daudzi ar militāro jomu nav saistīti un ar militārās izlūkošanas datiem nav pazīstami, izcēlās kāds strīds vai pat kautiņš, apspriedes rezultātā tik un tā tika pieņemts paziņojums, kas atbilst ASV, nevis Eiropas vajadzībām. INF sistēmas atjaunošana, kā iepriekš atzīmēja eksperts Villems Roda, ir bīstama nevis pati par sevi, bet gan tāpēc, ka, pateicoties ASV pūlēm, tā atjauno pieļaujama "ierobežotā kodolkonflikta" postošo koncepciju.
"Nākas atzīt, ka mums nāksies gatavot sevi pasaulei, kurā šīs vienošanās nav. To mēs visi ļoti nožēlojam," – teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē Briselē 4. decembrī. Šķiet, viņš ir absolūti pārliecināts, ka vienošanās lemta nāvei.