RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Otrdien, 4. novembrī Edinburgas tiesa pasludināja spriedumu Latvijas pilsoņiem Arvīdam Civkoram, Mārim Kursim, Hardijam Langšteinam un Aivaram Džagarjans. Viņi atzīti par vainīgiem cilvēku tirdzniecībā Lielbritānijas teritorijā, katram piespriesti četri gadi un 11 mēneši cietumā.
Izmeklēšanas dati liecina, ka grupa aktīvi darbojusies no 2012. gada jūnija līdz 2016. gada decembra sākumam. Noziedznieki meklējuši sociāli neaizsargātus cilvēkus Latvijā, kuri centušies iekārtoties darbā ārzemēs. Upuri vervēti, solot iekārtot viņus darbā Lielbritānijā noliktavās, kur jau strādājis viens bandas loceklis.
Latvijas iedzīvotāji patiešām iekārtoti darbā, taču visa peļņa atņemta, aizbildinoties ar uzkrājušos "parādu" nomaksu. Cilvēki piespiesti atvērt kontus bankā, pēc tam viņiem atņemtas norēķinu kartes un interneta bankas piekļuves kodi. Pēc tam konti izmantoti arī naudas atmazgāšanai un krāpšanai.
Tiesībsargs un politologs Einārs Graudiņš uzskata: iemesls, kura dēļ Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāji XXI gadsimtā nokļūst verdzībā, ir nevis kriminālā situācija Lielbritānijā vai Skotijā, bet gan totālais pagrimums pašās Baltijas valstīs. Par to Graudiņš pastāstīja intervijā Sputnik Latvija.
Verdzības faktori
Politologs atgādināja: ja cilvēkam Skotijā ir kaut kāda, pat zemākā kvalifikācija, piemēram, viņš prot mazgāt traukus vai slaucīt ielas, viņš faktiski nevar nokļūt kaut kādās nesaprotamās vai juridiski nenoformētās darba attiecībās.
"Pašu sistēmu, kuras dēļ cilvēki nokļūst darba verdzībā, nav radījusi ne Lielbritānija, ne Skotija, to radījušas mūsu valstis, šeit," – konstatēja Graudiņš.
Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, Latvijā būtiski krities vispārējais izglītības līmenis – "var teikt, salīdzinājumā ar Padomju Savienību – zemāk par grīdlīsti". Otrkārt, cilvēki valstī ir bezizejas situācijā – plecos gulstas līzinga maksājumi, hipotekārie parādi un tā saucamie ātrie kredīti. Piedevām Latvijā valda totāls bezdarbs.
Politologs norādīja arī uz paradoksu: totāla bezdarba apstākļos Latvijā ir arī darbaspēka trūkums, taču vajadzīgi tikai augsti kvalificēti speciālisti, bet nekvalificētais darbaspēks Latvijā ir "vienkārši izsmelts", teica speciālists.
Viņš atzīmēja, ka liela nozīme ir arī faktiskajai divvalodībai valstī – cilvēki runā latviešu un krievu valodās, bet iedzīvotājiem, kam valsts valodas zināšanas nav pietiekamas, ir grūti iekārtoties darbā.
"Tas ir vesels noteiktu situāciju komplekss, kas galu galā fokusējas vienuviet. Kad tas notiek, cilvēks nolemj aizbraukt no Latvijas, saklausījies, kā tur, ārzemēs var nopelnīt. Un tur patiešām var nopelnīt. Tajā pašā Skotijā 1000 mārciņas mēnesī "uz rokas" ir reāla alga cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju. Un cilvēki brauc," – paskaidroja Graudiņš.
Bīstama uzticēšanās
Taču, viņš uzsvēra, rodas problēmas, jo šiem darba emigrantiem bieži nav pieredzes, nav angļu valodas zināšanu, toties kaut kādā zemapziņas līmenī viņi uzticas tautiešiem, kuri jau iekārtojušies bagātajā rietumu valstī. Tātad jaunizceptie pārbraucēji vēršas nevis pie britu nodarbinātības dienestiem vai juristiem, jo atkal zināma loma ir naudas trūkumam, bet gan iet pie saviem tautiešiem.
"Diemžēl tas jau ir kļuvis par labu tradīciju, taču daļa šo tautiešu patiesībā tur nodarbojas ar vergu tirdzniecību. Tāda pati ir situācija arī poļu, lietuviešu vidū – Latvija nav nekāds neparasts izņēmums. Cilvēkiem atņem dokumentus, ar viņiem nenoslēdz darba līgumu, par viņiem netiek maksāti nekādi sociālie maksājumi. Emigranti dzīvo pa pieciem, sešiem cilvēkiem vienā istabā. Bet vergu tirgotāji, kuri patiesībā ir vidutāji starp šiem atbraukušajiem latviešiem un negodīgu darba devēju, uz šī rēķina maksimāli nopelna," – skaidroja Graudiņš.
Taču, attaisnojot angļus vai skotus, kuri piedāvā darbu, politologs piezīmēja, ka pārsvarā šie darba devēji nevēlas saistīties ar krimināli sodāmiem elementiem, jo balto, melno un pelēko algu sistēma pie viņiem nav attīstīta.
Toties, paskaidroja Graudiņš, ir desmitiem firmu, kas nodarbojas ar netīrākajiem darbiem – uzkopšanu, zivju ķidāšanu utt. Šīs firmas juridiski pieder turkiem, atbraucējiem no Austrumāzijas un pat poļiem. Viņi ar prieku izmanto tādas juridiski nenoformētas darba attiecības.
Izrāpties no parādu bedres
"Pieredze liecina, ka tas vai ilgt gadiem ilgi. Cilvēks nokļūst darba verdzībā tāpēc, ka viņam nav naudas, viņš to neredz un viņam nav valodas zināšanu. Pie tam tādu cilvēku vispārējais izglītības līmenis neļauj aptvert šo situāciju līdz galam. Esmu pārliecināts: tādas situācijas ir bijušas, ir un būs vēlāk. Jo Latvijas iedzīvotāji, vienalga, kas viņi būtu – krievi vai latvieši, nesaskata citu iespēju izkļūt no parādu bedres," – uzsvēra politologs.
Viņš uzskata, ka tās ir ekonomiskās un sociālās situācijas sekas, kas patlaban vērojama Latvijā. Ja cilvēki Latvijā varētu iekārtoties darbā, kur maksātu kaut vai divas trešdaļas naudas, ko viņi saņem Apvienotajā karalistē, ja nebūtu problēmu ar krievvalodīgajiem, ar latviešu valodu un tā tālāk, ja nebūtu ātro kredītu firmu noziedzīgās politikas, nebūtu arī vergu tirdzniecības.
Vēl vairāk, Graudiņš ir pārliecināts: pēc Brexit kardinālas izmaiņas nenotiks, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības ārvalstu kompānijas šajā valstī nesāks ievērot likumus labāk kā līdz šim, taču arī ļaunāk nebūs, jo britu policija strādā ļoti efektīvi.
"Es prognozēju, ka pēc Brexit nelegālā nodarbinātība Lielbritānijā zināmā mērā pieaugs, jo cilvēki nevēlēsies atgriezties Latvijā, taču emigrantiem radīsies grūtības iekārtoties darbā legāli. Tātad varētu teikt, ka pati dzīve liks viņiem kļūt par vergiem," – atzīmēja politologs.