RĪGA, 6. decembris – Sputnik. Polijas varasiestādes cer līdz šī gada beigām izsludināt kanāla celtniecības tenderi cauri Baltijas kāpai, paziņoja jūras saimniecības un kuģniecības ministrs Mareks Grubarčiks preses konferencē trešdien.
"Es ļoti ceru, ka jau pēc dažām nedēļām, tādēļ jau decembrī mēs varēsim paziņot par to, ka tika palaists celtniecības un kuģniecības kanāla būvdarbu veicēja izvēles tenderis," citē Grubarčika vārdus RIA Novosti.
Viņš piebilda, ka 2018. gadā notika sagatavošanās darbi pirms kanāla celtniecības uzsākšanas. Līdz gada beigām plānots saņemt būvatļauju no ekologiem, pēc kā tiks izsludināts tenderis.
Oktobra vidū Polijas varasiestādes uzsāka simbolisku kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" priekšsēdētāja Jaroslava Kačiņska klātbūtnē. Toreiz Grubarčiks un Kačiņskis ieraka zemē stabu, kurš simboliski iezīmēja celtniecības uzsākšanu.
Vasaras beigās Polijas varasiestādes paziņoja, ka jau paredzējušas budžeta līdzekļus kanāla celtniecībai cauri Baltijas kāpai. Iepriekš tobrīd Kaļiņingradas apgabala gubernatora pagaidu v.i. lika speciāli izveidotai darba grupai, kurā tika iekļauti ekologi, ihtiologi, okeanologi, hidrotehniķi un citi speciālisti, izvērtēt kuģniecības kanāla celtniecības ekoloģiskos riskus cauri Baltijas kāpai Polijā. Pēc viņa sacītā, Krievijas ekologi vairākkārt rakstījuši prasības Polijai ar lūgumu sniegt skaidrojumus par kuģniecības kanāla celtniecību, taču ilgu laiku nesaņēma atbildes no poļu kolēģiem.
Saskaņā ar Helsinku Baltijas jūras jūras vides aizsardzības konvencijas (HELCOM) prasībām, Polijai ir jāinformē Krievija par potenciāli nelabvēlīgu plānotā kuģniecības kanāla celtniecības ietekmi, kā arī jāgarantē, ka, ņemot vērā kopīgo ūdens baseinu, pušu administrācijas apvienosies nelabvēlīgas ietekmes mazināšanā uz apkārtējo vidi.
Šonedēļ Krievijas dabas resursu un ekoloģijas ministrs Dmitrijs Kobilkins tikās ar Polijas ekoloģijas ministru Henriku Kovaļčiku un pauda raizes sakarā ar poļu puses plāniem Polijā uzbūvēt kuģniecības kanālu Baltijas kāpā.
Baltijas kāpas dabas komplekss izceļas ar paaugstinātu jūtību pret antropogēnām darbībām un naftas piesārņojumu. Pateicoties savam ģeogrāfiskajam izvietojumam, tā kalpo par koridoru daudzu sugu migrējošajiem putniem, kuri lido no Krievijas ziemeļrietumiem, Somijas un Baltijas valstīm uz Centrāleiropu un Dienvideiropu. Ik gadu pavasarī un rudenī pāri kāpai lido līdz pat 20 miljoniem putnu, un lielākajai daļai no tiem Baltijas kāpa ir pieturas vieta migrācijas ceļā.
Baltijas kāpu šķērsojošā kuģniecības kanāla celtniecība, pēc ekspertu domām, prasīs krasta nostiprināšanas pasākumu veikšanu un apjomīgus jūras dzelmes padziļināšanas darbus, lai lielas tonnāžas kuģi varētu ieiet Elblongas ostā.
Krievija ministrs uzsvēra, ka projektu īstenošanas gadījumā, kuri var izraisīt pārrobežas ietekmi, jāizvērtē to ietekme uz apkārtējo vidi, lai nodrošinātu Baltijas jūras ekoloģisko drošību. Šobrīd kanāla celtniecība ir attiecināma pie darbības veidiem, kuras var radīt šādu ietekmi.
Ņemot vērā to, poļu ministrs solīja, ka objekta celtniecības plānu izskatīšanas laikā tiks ņemti vērā ekologu viedokļi.
Baltijas (Vislas) kāpa ir šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Kāpa ir 65 kilometrus gara (35 no tiem pieder Krievijai). Polijā Kāpa ir savienota ar kontinentu, Kaļiņingradas apgabalā tā ir atdalīta no kontinenta ar kuģniecības šaurumu.
2016. gada maijā Polijas valdība pieņēma lēmumu par kanāla celtniecību cauri Baltijas kāpai, kas savienos Kaļiņingradas līci ar Gdaņskas līci. Paredzēts, ka 1,3 kilometru garā un piecus metrus dziļā kanāla celtniecība ļaus ienākt Polijas Elblongas ostā jūras kuģiem, kuru garums būs līdz 100 metriem, platums līdz 20 metriem un iegrimums līdz četriem metriem. Projekta izmaksas sastāda apmēram 880 miljonus zlotu (205 miljonus eiro), celtniecība sāksies 2018. gadā. Pabeigt to plānots četru gadu laikā.