RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Igaunijas nacionālajā parlamentā Rīgikogu aizritējis balsojums lielākās opozīcijas Reformu partijas iniciētajā piedāvājumā valdībai pārvest valsts krievvalodīgās sākumskolas un pamatskolas uz mācībām igauņu valodā, likumprojekts netika pielaists otrajam lasījumam, raksta Sputnik Igaunija.
Balsojuma brīdī zālē atradās 67 no 101 deputāta. Par reformu partijas piedāvājumu izteicās 50 deputāti, divi bija pret un vēl divi atturējās. Likumprojekta pieņemšanai bija nepieciešama 51 balss. Tādējādi dokumentam pietrūka viena balss līdz otrajam lasījumam, tas tika izņemts no Rīgikogu lietvedības.
Likumprojektu iesniegušais Reformu partijas frakcijas vadītājs, bijušais izglītības ministrs Jurgens Ligi paziņoja, ka Rīgikogu lemj pēdējo desmitgadu iekšpolitikas svarīgāko jautājumu: kā ātri un efektīvi pārvest izglītību valstī uz igauņu valodu, sākot no bērnudārza.
"Es apgalvoju, ka mums pirmo reizi ir parādījusies cerība. Ja visi Rīgikogu locekļi un frakcijas piedalīsies balsojumā, kā viņi teica tā vai savādāk savās iepriekšējās uzstāšanās reizēs, mēs spēsim likt valdībai ātri atrisināt šo problēmu," paziņoja viņš.
Ligi atsaucās uz savu nacionālā politiķa pieredzi. Pēc viņa sacītā, pēdējo 25 gadu laikā no svešvalodu pirmsskolas un skolu izglītības pārejas temats uz igauņu valodu "varonīgi izvairījās". Viņš atzinās, ka, būdams šī profila ministrs, pats personīgi pārliecinājās, ka jautājumu līdz galam nav izstrādājusi arī paša ministrija un "nekad nopietni to nav rosinājusi".
"Krieviem Igaunijā ir vēlme uzlabot savu stāvokli sabiedrībā, iegūt labāku izglītību," atsaucās viņš uz igauņu mediju publikācijām, tā arī nenosaucot avotus.
Šobrīd Igaunijas krievu skolās, saskaņā ar 2010. gada likumu "Par pamatskolu un ģimnāziju", 60% priekšmetu tiek pasniegti valsts valodā un 40% - krievu. Dažām Tallinas un Narvas ģimnāzijām izņēmuma kārtā krievu valodu atstāja kā galveno.
Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja likumu 2. aprīlī.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Kā arī 4. jūlijā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kas aizliedz studijas krievu valodā privātās augstskolās un koledžās, neskatoties uz dažādu organizāciju, tostarp arī partijas "Saskaņa" lūgumiem to nedarīt. Grozījumus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā vidējās izglītības reformas. Līdz šim Augstskolu likums regulēja tikai valodu lietojumu valsts augstākajās mācību iestādēs.
Latvijas Satversmes tiesa uzsākusi divas lietas: par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei, kuri paredz pilnu mācību pāreju uz valsts valodu, un sakarā ar normas atbilstību Satversmei, ka "privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā".