RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka tuvākajā laikā uz Igauniju tiks nosūtīti 180 zemessargi, informēja Rus.lsm.lv.
Zemessargi no Latvijas piedalīsies Kaitseliit (Igaunijas zemessardzes) mācībās Orkaan, kas notiks laikā no 30. novembra līdz 2. decembrim. Latvija mācībās pildīs pretinieka lomu.
Mācību gaitā Latvijas zemessargi dosies uzbrukumā un pārņems savā ziņā apdzīvotas vietas. Tiks pilnveidota arī zemessargu un karavīru mijiedarbība.
Latvijas pārstāvji piedalās vērienīgajās mācībās Igaunijā kopš 2009. gada. Igaunijas un Latvijas zemessargi sadarbojas jau 27 gadus.
Šoreiz situācija izceļas ar to, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida iepriekš paziņoja par "jauna Eiropas kara sākumu".
Šādu viedokli politiķe paudusi pēc incidenta Azovas jūrā, kur 25. novembrī Krievijas karavīri bija spiesti atbildēt uz Ukrainas kuģu provokatīvajām darbībām pēc nelikumīgas ielaušanās Krievijas teritoriālajos ūdeņos.
Vienlaikus Igaunijas Ārlietu ministrija pieprasa no Krievijas ukraiņu karakuģu netraucētu piekļuvi KF teritoriālajos ūdeņos, taču aizliedz Krievijas zinātniskajiem kuģiem ieiet Igaunijas ūdeņos pat remontam.
Ukrainas provokācija
Iepriekš vēstīts, ka trīs Ukrainas JKS kuģi svētdien, 25. novembrī, nelikumīgi šķērsoja Krievijas jūras robežu. Tie bīstami manevrēja un nereaģēja uz Krievijas kuteru un kuģu prasībām, tāpēc tika pieņemts lēmums pielietot ieročus, un Ukrainas kuģi tika aizturēti.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka incidents ir "ļoti bīstama provokācija, kurā nepieciešama nopietna izmeklēšana". Viņš piebilda, ka pēc Ukrainas JKS provokācijas Melnajā jūrā situācijā nav nepieciešama noregulēšana – Krievijas valsts robežas pārkāpējus jau nomierinājuši Krievijas robežsargi. Krievijas ĀM norādīja, ka par spriedzes pieaugumu Azovas un Melnās jūras akvatorijā vainīga ir Ukraina, un uzsvēra: KF nepieļaus uzbrukumus savai suverenitātei.
Baltijas valsts incidentu Kerčas šaurumā uzskata par starptautisko jūras tiesību pārkāpumu no Krievijas puses.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite nosauca Krievijas darbības par "agresiju", Igaunijas premjers Riri Ratass paziņoja, ka tā esot bijusi "Ukrainas JKS kuģu sagrābšana", savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja starptautisko sabiedrību, ANO un ES reaģēt uz incidentu un piebilda, ka šiem nolūkiem pastāv diplomātiski un sankciju instrumenti.