RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Policijas pārstāvji komentēja incidentu par karogiem ar svastiku gājiena laikā Rīgā 18. novembrī. Rīgas Pašvaldības policija to neklasificēja kā likumpārkāpumu, taču Drošības policija sakarā ar šo faktu saņēmusi iesniegumu un veic pārbaudi, vēsta LSM.
18. novembrī pirms Nacionālās apvienības organizētā svinīgā lāpu gājiena Vecrīgā parādījās vairāki cilvēki ar karogiem. Uz viena no kuriem bija redzama svastika, uz otra – ugunskrusts (tradicionāls latviešu folkloras simbols).
Vienu no skandalozā karoga nesējiem incidenta komentētāji atpazina – tas bija nacionālradikālās organizācijas "Gustava Celmiņa centrs" līderis Igors Šiškins. Viņš vairākkārt pieminēts medijos sakarā ar veselu virkni likumpārkāpumu. Skaļākā no tām ir lieta par Uzvaras pieminekļa uzspridzināšanas mēģinājumu. 1997. gadā, pēc vairākiem pieminekļa uzspridzināšanas mēģinājumiem, ko uzsāka nelegālās organizācijas "Pērkonkrusts" locekļi, Šiškinam tika piespriests cietumsods, ko viņš izcieta 2001. gadā.
Likums nosaka, ka publiskos pasākumos aizliegts izmantot, nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, arī stilizētus minētos simbolus, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu sveikšanu vai viņu pastrādāto noziegumu attaisnošanu. Par likumpārkāpumu pasākuma organizēšanas un rīkošanas ietvaros tiek izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods fiziskām personām līdz 350 eiro apmērā.
Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki cilvēkus ar nacistiskās simbolikas karogiem gājienā redzējuši, taču neklasificēja to kā pārkāpumu, tādēļ nekādas darbības pret viņiem netika veiktas, paziņoja Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretārs Toms Sadovskis.
"Šajā gadījumā pārkāpumi netika konstatēti. Tāpat arī no pasākuma organizatoriem netika saņemti nekādi iebildumi pret lāpu gājiena dalībniekiem, kuriem bija šie karogi," – paziņoja Sadovskis.
Viņš piebilda, ka atbildīgā par drošību un sabiedrības kārtību bija Valsts policija, savukārt Rīgas Pašvaldības policija tikai sniedza atbalstu.
Valsts policijā incidentu nekomentēja un ieteica vērsties Drošības policijā.
Savukārt tur apstiprināja, ka par incidentu zina, Drošības policija saņēmusi iesniegumu sakarā ar šo notikumu un veic pārbaudi.
"Ņemot vērā minēto, DP sīkākus komentārus šobrīd sniegt nevarēs, lai netraucētu izvērtēšanas gaitu," – paziņoja DP.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Latvijas "Pret nacismu" apvienības līderis Jānis Kuzins pieprasīja saukt pie atbildības lāpu gājiena rīkotājus, kurš notika Rīgā 18. novembrī sakarā ar nacistu simbolikas izmantošanu. Attiecīgu iesniegumu Kuzins nosūtīja Latvijas Ģenerālprokuratūrai un Rīgas domei.
Ko domā organizatori
Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, kura rīkojusi gājienu, paziņoja, ka cilvēkiem ar svastikas karogiem nav nekāda sakara ar viņiem.
"Es drīzāk varētu noraidīt, jo, cik mēs redzējām, mūsu atbildības zonā šādu karogu nebija. Protams, ņemot vēra, ka gājiens ir vairāk nekā kilometru garš un tur jebkurā brīdī kāds var pievienoties ar saviem simboliem, un tur visu nevar izkontrolēt, tā iespējamība pastāv, ka kāds tuvumā bija tā atnācis," paziņoja Zeltīts.
Viņš piebilda, ka pirms izteikt kaut kādus secinājumus par incidentu, "būtu vēlreiz jāizvērtē tieši viss salikums uz tā karoga,", jo Latvijā šim simbolam (svastikai – red.) "ir cita vēsture".
"Un tas ir arī uz Lielvārdes jostas un atsevišķās Zemessardzes vienībās ir stilizēts ugunskrusts. Tā kā tas ir jautājums par kombinācijām, krāsu salikumu, kurā brīdī tā robeža no kultūrvēsturiskās nāk uz kaut ko citu, un ir pārkāpts [likums]," – teica Zeltīts.
"Tāpēc es tā nevaru uzreiz pateikt jā vai nē, bet tas katrā gadījumā būtu jāizvērtē, vai tas iederas, vai var raisīt kaut kādas pretrunīgas atsauksmes no citiem pasākuma dalībniekiem, ko mēs droši vien negribētu…," – piezīmēja Nacionālās apvienības pārstāvis.
Lāpu gājiens 18. novembrī sapulcēja apmēram 25 tūkstošus dalībnieku un stiepās gandrīz veselu kilometru. Šādu pasākumu tradīcija izveidojās 2003. gadā kā veltījums Latvijas valstij no toreizējās jauniešu kustības "Visu - Latvijai". Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Vairāki politologi un tiesībsargi Latvijā uzskata, ka šis notikums kaitē Latvijas imidžam, jo izraisa asociācijas ar nacistu organizētajiem pasākumiem.