RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Nesekmīgie centieni izveidot Latvijas valdību satrauc nacionāli noskaņoto politiķi. Par savām bažām viņš stāsta lasītājiem Facebook.
Rakstā "Vai vēlamies atdot Latviju Saskaņai?" Jānis Dombrava izklāsta galvenos draudus, kuri var rasties jaunas valdības izveides procesā. Nav grūti uzminēt: Dombrava ir pārliecināts, ka risks ir saistīts ar partijas "Saskaņa" iespējami iesaistīšanu procesā.
"Dažas dienas pēc Latvijas Neatkarības dienas, no jauna ir uzvirmojušas spekulācijas, ka no valdības izveides strupceļa var iziet, ja atsevišķas Saeimas partijas piekristu veidot valdību ar Saskaņu.
Scenārijs ir līdzīgs, kā 2011.gadā, kad Zatlera Reformu partija bija pasludinājusi, ka tās "sarkanā līnija" ir sadarbība ar ZZS. Izņemot Nacionālo apvienību, citas latviešu partijas steidza piebalsot, ka ir jāizveido valdība, pat ja tas nozīmē koalīciju ar "Saskaņu"," – atgādināja Dombrava.
Pēc viņa vārdiem, patlaban aina ir līdzīga. Vēlēšanas beigušās pirms pusotra mēneša, taču neviena partija līdz šim nav atklāti ieminējusies par valdību, kurā strādātu "Saskaņa".
"Tā vietā "sarkanās līnijas" tiek vilktas pret citām latviskajām partijām, ir agresīva savstarpējā komunikācija, nereāli solījumi un prasības, kuras ir novedušas sarunas strupceļā. Valsts Prezidentam būtu iespēja veicināt jaunās valdības izveidi, bet viņš ir pārāk pasīvs, lai pateicoties viņam sarunas nonāktu pie rezultāta," – politiķis stāsta saviem lasītājiem.
Situāciju izmantojot naidīgi spēki, brīdina Dombrava: "interneta troļļi", un naivi cilvēki, kuri viņiem seko, neapzināti atkārto "Saskaņas" priekšvēlēšanu saukļus, aicinot atcelt "sarkanās līnijas", sākt pārmaiņas un atbrīvoties no varas partijām.
Pēc Dombravas domām, šo cilvēku argumentos esot grūti atrast loģiku. No vienas puses viņi par ienaidniekiem uzskata atsevišķus ZZS politiķus, bijušos komunistus, taču neredzot, ka "Saskaņā" arī ir bijušie partijas funkcionāri, aktīvi interfrontieši un pat "čekisti", kuri mēģināja nepieļaut, ka Latvija atgūst neatkarību.
"Pozitīvā puse ir tā, ka līdz šim Nacionālajai apvienībai ir izdevies nobloķēt "Saskaņas" uzņemšanu valdībā, tomēr neskaidrība saglabājas. Kas notiks, ja latviskās partijas arī turpmākajos mēnešos nespēs sastrādāties? Kas notiks, ja notiks ārvalstu organizēta diskreditācijas kampaņa pret visām latviskajām partijām un vienīgā alternatīva pēc kārtējām vai ārkārtas Saeimas vēlēšanām, ko citas latviskās partijas piedāvās, ir koalīcija ar "Saskaņu", lai izietu no politiskā strupceļa? Tāpēc vēlreiz aicinu apdomāties - vai vēlamies atdot Latviju Saskaņai?" – iesaka Jānis Dombrava.
Tiesa, šķiet, daļa komentētāju nepiekrīt politiķa bažām.
"Nacionāli ierocis – krievi nāk. Neko citu viņi nevar," – atgādināja David Dodenbergs.
"Kam atdot? Gadījumā jūs nebijāt tie, kam pēkšņi pazuda sarkanās līnijas, kad vēlēja prezidiju un komisijas? Kauns NA vnk kauns! Kā jūs variet skriet pa ZZS/PAR diktātu?" – sašutis taujā Marks Kise.
Atgādināsim, ka Saeimas vēlēšanās partija "Saskaņa" ieņēma pirmo vietu – par to saņemti 167 117 balsu, jeb 19% vēlētāju. Tagad galvenais jautājums ir par to, vai atkārtosies aina, kas bija vērojama pēc iepriekšējām vēlēšanām, kad "Saskaņa" uzvarēja, taču palika opozīcijā. Saeimā jaunievēlētās partijas priekšvēlēšanu diskusijās un pēc vēlēšanām deklarēja, ka neplāno sadarboties ar "Saskaņu".