RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Pārrunas par koalīciju ir ieilgušas, tāpēc Latvija nākamo gadu sāks bez jauna valsts budžeta. Tas nozīmē, ka nav skaidrības par solīto algu pieaugumu, turklāt, piemēram, skolotājiem atalgojums pat varētu sarukt, stāsta Skaties.lv.
21. novembrī Māra Kučinska valdība centās izprast, kā sakārtot nākamā gada algu jautājumu, tomēr gala lēmumu par to nāksies pieņemt jaunajai Saeimai.
Likums nosaka: ja budžets nav pieņemts līdz gada beigām, valsts izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada tēriņiem. Tomēr pie šādiem aprēķiniem saruktu skolotāju algas, jo tās palielinātas tikai no mācību gada sākuma.
Tāpat nebūtu iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz palielināt virsstundu darba apmaksu, palielināt tiesnešu un prokuroru algas. Nepietiktu naudas arī pensiju indeksācijai.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis riskē palikt pavisam bez algas – to nosaka valsts budžeta likums, kas zaudē spēku 31. decembra pusnaktī.
Ko darīt
Lai to novērstu, valdība ieteica ikmēneša izdevumus aplēst pēc vidējā termiņa budžeta rāmjiem, kuros lielākā daļa minēto izdevumu jau paredzēti. Tomēr valdība nevis pati ierosinās šos grozījumus, bet gan vērsīsies Saeimas budžeta komisijā, aicinot to virzīt tālāk minēto iniciatīvu.
"Lai parlaments nepateiktu, ka šī valdība ir pagaidu valdība, mēs neuzticamies, nekas nebūs, tāpēc, mūsuprāt, šis ir labākais variants, lai to lēmumu pieņemtu paši jaunie deputāti. Tas ir sagatavots iespējami labākais, kādu šajā situācijā var izdarīt, un mēs vienkārši rekomendējam ar to iet uz priekšu," – skaidroja Māris Kučinskis.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka nākamnedēļ komisija ir uzaicinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus, lai apspriestu situāciju.
"Mēs iepazīsimies ar aktuālo situāciju par pārejas noteikumiem jeb likumdošanu, kura nepieciešama, lai pēc būtības nebūtu nekādi pārrāvumi finansējumā valsts institūcijām un pakalpojumiem, ko valsts sniedz saviem iedzīvotājiem," – teica M.Bondars.
Ārsti pagaidīs
Aizejošās valdības piedāvātais risinājums neattiecas uz nākamgad solīto plānoto mediķu pieaugumu par 20%. Finanšu ministre paskaidroja, ka tas līdzšinējos likumos nav noteikts. To vajadzētu ieplānot nākamā gada budžetā, kas pēc Saeimas vēlēšanām jāgatavo jaunajai valdībai.
"Mēs darām maksimumu, ko spējam, bet mums nav tiesību veidot jaunu budžetu ar jauniem būtiskiem izdevumiem. Tas ir nākamās valdības politikas jautājums. Viņi var izvēlēties mediķus atbalstīt, viņi var izvēlēties varbūt pilnīgi citas jomas. Tas ir nākamās koalīcijas vienošanās jautājums," – uzsvēra Dana Reizniece-Ozola.
Patlaban Eiropas Komisija jau ir saskaņojusi Latvijas 2019. gada budžeta plānu, norādot, ka tas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.