Ždanoka: Latvijā jācīnās par to, lai vara sadzirdētu ANO rekomendācijas

Latvija ignorē starptautisko tiesībsargājošo struktūru un pat ANO rekomendācijas. Latvijas Krievu savienība plāno organizēt divas akcijas ar mērķi pievērst tam sabiedrības uzmanību.
Sputnik

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Latvijas Krievu savienība turpinās cīņu pret krievvalodīgo diskrimināciju un visām nacionālisma formām. Kārtējās akcijas notiks 22. novembrī Rīgā, Bastejkalnā un 27. novembrī Briselē, kur notiks Eiropas krievu forums, pastāstīja partijas līdere Tatjana Ždanoka intervijā "Novostnoi front".

Latvijā jācīnās par to, lai valdība sadzirdētu starptautisko struktūru, tostarp arī ANO rekomendācijas, uzsvēra Tatjana Ždanoka – viņa atgādināja ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komitejas ziņojumu, kas nāca klajā augusta beigās.

Politiķe atzīmēja, ka patlaban Latvijas Krievu savienība nevar izmantot Saeimas tribīnes, lai jautājums par krievvalodīgo izglītību un mazākumtautību diskrimināciju netiktu dzēsts no dienas kārtības, jo partija nav iekļuvusi parlamentā. Tomēr politiskais spēks izmantos citas metodes.

"Ir arī citas cīņas formas. Patlaban, pirmkārt, tās ir tiešās iedarbības akcijas, ielu akcijas. Mēs gatavojamies organizēt šādu akciju 22. novembrī. Tā notiks Rīgā, Bastejkalnā. Bet 27. novembrī mūsu pārstāvju grupa būs Briselē, Eiropas krievu forumā," – pastāstīja Ždanoka.

Aktīvisti iecerējuši piesaistīt Briseles uzmanību faktam, ka Latvija nepilda ANO rekomendācijas.

Atgādināsim, ka ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komitejas ziņojuma autori uzsvēra – galvenais bažu iemesls ir skolu reforma Latvijā, kas ierobežo krievu valodas lietojumu. Pēc komitejas domām, tā "radīs nevajadzīgus ierobežojumus piekļuvei izglītībai mazākumtautību valodās".

Pretenzijas izteiktas arī pret valodas prasībām darba tirgū, jo tās "var novest pie tiešas vai netiešas minoritāšu diskriminācijas, iekārtojoties darbā publiskās un privātās iestādēs".

Krievus sadzirdējuši: ANO komiteja iesaka Latvijai pārskatīt skolu reformu

Komiteja saņēmusi informāciju par to, ka valodas prasības ierobežojušas mazākumtautību dalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī piekļuvi pamata pakalpojumiem.

Eksperti iesaka Latvijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai valodas politika un likumdošana nenovestu pie tiešas vai netiešas diskriminācijas.

"Komiteja iesaka valstij pārliecināties par to, ka nav radīti nevajadzīgi ierobežojumi piekļuvei izglītībai mazākumtautību valodās. Pārskatīt Izglītības likuma grozījumu nepieciešamību, kuri papildus ierobežo mācību nodarbību skaitu mazākumtautību valodās valsts un privātajās skolās," – teikts slēdzienā.