RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu alfabētiskā kartotēka un šo pašu personu dublējošā kartotēka pa VDK struktūrvienībām tiks publicēta internetā decembra vidū, apstiprināja Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža avīzei Latvijas Avīze, taču konkrētu datumu nenosauca.
Publikācijas ir atkarīgas no budžeta finansējuma, kura pagaidām nav.
Iepriekš vēstīts, ka lēmumu atvērt "čekas maisus" Latvijas Saeima apstiprināja divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām.
Publicējamo dokumentu apjoms ir liels, un M. Sprūdža lēš, ka arhīvam likuma prasību izpildei vajadzēs četrus gadus.
"To pirmo daļu šogad mēs izdarīsim, jo pirmā daļa ir ļoti neliela apjoma dokumentu publicēšana," – teica arhīva direktore.
Uzmanieties, iespējamas kļūdas
Patlaban aģentu uzskaites kartītes skenē un arhīvs tās drīzumā saņems "pdf" formātā. Ar tām būs iespējams iepazīties arhīva tīmekļvietnē. Meklēšanas sistēma nav paredzēta.
Sprūdža atgādināja, ka kartītes un citi dokumenti rakstīti krievu valodā, tāpēc interesentiem jāprot lasīt krieviski.
Abas kartotēkas vietnē ievadīs vēsturnieku priekšvārds, kas paskaidros kontekstu – kura VDK nodaļa ar ko nodarbojās un kāda informācija no šīm kartītēm iegūstama, kā tās lasīt.
Arhīva darbinieki brīdina, ka latviešu uzvārdi kartītēs ir krieviskoti un var saturēt kļūdas.
Ja cilvēks agrāk vērsies tiesā, lai apstiprinātu vai noliegtu sadarbību ar VDK, būs publicēts arī tiesas spriedums. Tādu spriedumu jau esot vairāk nekā 300.
"Ja cilvēks devies uz tiesu un pierādījis, ka nav sadarbojies, tad viņam ir tiesības, lai tas būtu publiski pieejams," – komentēja arhīviste.
Baidās no ažiotāžas
Lai iepazītos ar aģentu uzskaites kartītēm, interesentam nāksies reģistrēties un aizpildīt anketu arhīva vietnē. Konkrētu publicēšanas datumu Sprūdža nevēlējās izpaust.
"Tas attiecīgajā datumā varētu izraisīt pārāk lielu ažiotāžu. Otrkārt, publicēšana tomēr ir saistīta ar programmatūras izstrādi un tehniskām lietām, ar kurām vienmēr kaut kas var notikt. Kad skaidri zināsim, ka viss gatavs un pārbaudīts, tad pateiksim. Tas varētu būt decembra vidus," – viņa paskaidroja.
Arhīvs būs gatavs tikai nākamgad saņemt kartīšu oriģinālus, jo vēl nav pabeigta atbilstoša drošības līmeņa dokumentu glabātava.
Arhīva vadītāja pauda pārliecību, ka ar likumā prasīto 1988. gada VDK iekšējās telefongrāmatas publicēšanu grūtību nebūšot, jo digitālā kopija arhīvam jau pieejama. Problēmu nebūs arī ar LKP CK 101. fonda lietu aprakstu publicēšanu. Saeimas deputāti vēlējās, lai tie būtu pieejami, lai parādītu šīs institūcijas saikni ar VDK, taču minētie lietu apraksti arhīva vietnē bija atrodami jau agrāk.
"Man īsti nav saprotama ideja, kāpēc nolēma publicēt tieši šī fonda aprakstus. Tur ir 65 apraksti, no kuriem 90% gadījumu nosaukumā ir "Biroja sēžu protokoli", kas pilnībā neko neizsaka. Vēl tur ir ap 2000 augstākās nomenklatūras personu lietas, kā arī konkrētā gadā pensionētu un atlaisto darbinieku saraksti, kas arī īsti neko neizsaka," - LNA direktore bija neizpratnē.
Šobrīd arhīvam likuma prasību izpildei no budžeta piešķirti 50 tūkstoši eiro.
Par šiem līdzekļiem tiks veikta atbilstošu telpu iekārtošana dokumentu glabāšanai un lasītavas iekārtošanai. Sprūdža atgādināja, ka uz VDK dokumentiem attieksies tādi paši noteikumi kā uz citiem arhīvā glabātajiem vēsturiskajiem dokumentiem. Piemēram, ja izgatavota digitālā kopija, proti, dokuments pieejams datorā, oriģināls vairs netiks izsniegts.
Kas būtu jāpatur prātā
Arhīva vadītāja atzina, ka, neielūkojoties VDK izstrādes un operatīvajās lietās, reģistrācijas žurnālos, kas būs publiski pieejami tikai nākamā gada vidū, kartotēkas saturu analizēt ir praktiski neiespējami.
Tiem, kas nākamgad dosies uz lasītavu, lai iepazītos ar šīm lietām, jāatceras, ka likumi neaizsargā no izpaušanas aģentu vārdus, uzvārdus, dzimšanas datus un dzīvesvietu tolaik, taču viss, kas saistīts ar šo cilvēku ģimenēm, bērniem, veselības stāvokli un delikātām personiskās dzīves epizodēm, ir neizpaužama informācija, jo slimības mēdz būt iedzimtas, tāpat laulības pārkāpšanas gadījumi var atstāt sekas uz nākamajām paaudzēm.
Decembrī arhīva darbinieki dosies uz Lietuvu, lai iepazītos ar lietuviešu pieredzi VDK dokumentu publicēšanas jomā un saprastu, kādi ieguldījumi nepieciešami drošības sistēmām: "Runā, ka viņiem bijuši hakeru uzbrukumi."
Savukārt jautājumā par tālāko ar VDK saistīto dokumentu publicēšanu, Sprūdža uzsvēra, ka viss atkarīgs no budžeta finansējuma: "Ja valdība to nepiešķirs, protams, mēs, izmantojot to, kas mums jau ir, izdarīsim minimālāko, bet neko no jauna klāt pielikt nevarēsim. Arhīvam jau tagad trūkst finansējuma, lai uzturētu savas ēkas un visu pārējo."
Arhīva vadītāja atgādināja, ka publikāciju darbs ilgs četrus gadus.