Krievijas ogles varētu uzlabot Rīgas ostas kravu apgrozījuma gada rādītājus

Krievijas ogles joprojām ir Rīgas ostas kravu apgrozījuma pamatne, savukārt naftas produkti sāk aiziet.
Sputnik

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Rīgas ostas pārkrautā kravu apgrozījuma rādītāji, saskaņā ar desmit darba mēnešu rādītājiem šogad, pieauguši par 6,5%, salīdzinot ar analoģisko periodu pērn. Lielāko daļu pārkraušanas struktūrā sastāda ogles, vēsta ostas mājaslapa.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Rīgas ostā pārstrādāti 29,918 miljoni tonnu kravu. visvairāk desmit mēnešu laikā pārkrauts beramo kravu – 19,305 miljoni tonnu (pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu – 10,5%). Vislielāko īpatsvaru pārkrauto kravu struktūrā joprojām veido ogles – 38,5% (2017. gadā – 35%, 2016. gadā – 35,9%). Desmit mēnešu laikā ostā pārkrauti 11,,509 miljoni tonnu ogļu (+14,6%). Minerālmēslojumu – 1,981 miljons tonnu, kas ir par 10,9% mazāk, nekā 2017. gada janvārī – oktobrī.

Krievijas ogles un graudi palielina Latvijas ostu kravu apgrozījumu

Pārkrauto ģenerālkravu skaits – 7,134 miljoni tonnu (+23,6%), tostarp, konteinerkravas – 3,845 miljoni tonnu (+7,1%) un kokmateriāli – 2,274 miljoni tonnu (+71,5%).

Apstrādāto lejamo kravu skaits – 3,478 miljoni tonnu (-28,5%), no tām naftas produkti – 3,445 miljoni tonnu (-28,1%).

Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem Latvijas lielākās Rīgas ostas darbības virzieniem – apmēram 40% no visa kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Šogad pārkraušanu izdevies palielināt, tostarp, pateicoties remontdarbiem Krievijas Eiropas daļas lielākajā specializētajā ogļu pārkraušanas terminālā ("Rosterminalugoļ",  Ustjluga), tur šobrīd strādā tikai viens vagonu izgāzējs. Otrā vagonu izgāzēja nomaiņas darbus plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā šī situācija nemainīsies. Taču, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, viņš neuzdrošinās prognozēt – Krievijā aktīvi attīsta savu ogļu pārkraušanas infrastruktūru.

Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm

Iepriekš AS "Morskoj torgovij port Ustjluga" (MTP Ustjluga), divu Ustlugas ostas terminālu – daudzfunkcionālā pārkraušanas kompleksa "Jug-2" (MPK "Jug-2") un automobiļu un dzelzceļa prāmju kompleksa – operators paziņoja, ka maina kravu struktūru: tika nolemts koncentrēties uz beramo un ģenerālkravu pārkraušanas, pakāpeniski izvedot no savas nomenklatūras "Ro-Ro" kravas. Kompānijā paskaidroja, ka ogļu eksporta apjomi pieaug, savukārt ar ostas jaudām nepietiek, ogļu termināli strādā savu iespēju augstākajā robežā.

Turklāt Krievijas sākusi būvēt Kolas līča rietumkrastā ogļu pārkraušanas kompleksu "Lavna". Projekts ietver Lavnas upes ietekā dzelzceļa atzara celtniecību, kurš savienos Vihodnojas ciematu ar Lavnu, paša ogļu termināla celtniecību līča krastā, kā arī jūras kravu kuģu iekraušanas piestātnes, kuru kravnesība ir līdz 150 tūkstošiem tonnu.

Ostu infrastruktūras attīstīšana Murmanskā, saskaņā ar ekspertu vērtējumiem, ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, novirzīt kravu plūsmu no Baltijas ostām un paaugstināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kuras iespējas ir ierobežo specializēto jaudu deficīts.