Pirmais Baltijas valstīs: Lietuvas Seims pieņēmis likumu par metro celtniecību

Iepriekš prezidente Daļa Gribauskaite piedāvāja parlamentam izmainīt agrāk pieņemto likumu par metropolitēna celtniecību valstī, lai tas atbilstu ES un Lietuvas likumdošanai.
Sputnik

RĪGA, 9. novembris – Sputnik. Lietuvas parlaments ceturtdienas sēdē pieņēma likumprojektu par metropolitēna celtniecību pēc tam, kad valsts prezidente Daļa Gribauskaite ieviesa tajā grozījumus, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Gribauskaite piedāvāja parlamentam izmainīt agrāk pieņemto likumu par metropolitēna celtniecību, lai tas atbilstu ES un Baltijas republikas likumdošanai. Tādējādi Viļņa kļūs par pirmo pilsētu Baltijas valstīs, kur parādīsies metro.

"Par likumu ar Lietuvas prezidentes grozījumiem nobalsoja 111 Seima locekļi, neviens deputāts neizteicās pret, atturējās 4 parlamentārieši," - teikts paziņojumā.

Oktobra sākumā Lietuvas parlaments pieņēma likumu, kurš atver iespējas metropolitēna celtniecības projekta īstenošanai un investoru meklējumiem. Tas paredzēja, ka projekts tiks īstenots pamatojoties uz partnerības līgumu starp valsts iestādēm un privāto biznesu. Turklāt tajā tika teikts, ka ar projekta īstenošanu nodarbosies pašvaldības iestādes, kuras sagatavos nepieciešamos teritoriju plānošanas dokumentus.

Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičs paziņoja, ka celtniecība varētu piesaistīt Lietuvā investorus, taču no sākuma ir jāpārliecinās par projekta rentabilitāti.

Sākta parakstu vākšana par metro celtniecību Rīgā. Vai nav par vēlu?

Vēlāk Lietuvas prezidente piedāvāja likuma grozījumus. Tajos tika norādīts, ka likumprojektā metropolitēna attiecināšana pie dzelzceļa transporta ir pretrunā ar ES spēkā esošajiem metro regulēšanas likumiem, saskaņā ar Lietuvas likuma aktiem, parādās arī papildus likuma barjeras projekta īstenošanai. Turklāt Lietuvas vadītāja piedāvāja paredzēt likumā, lai visa finanšu atbildība gultos uz pašvaldības pleciem.

Jautājums par metropolitēna celtniecību Lietuvā tiek apspriests apmēram desmit gadus. Sarunas notika sabiedrības līmenī, savukārt parlamentā šo jautājumu nerosināja ekonomiskā pamatojuma trūkuma dēļ, jo Viļņa ir maza, pauguraina pilsēta ar 600 tūkstošiem iedzīvotāju. Sabiedrisko transportu Viļņā lielākoties veido autobusi un trolejbusi. Tramvajus, kurus iepriekš vēlējās iekļaut pilsētas transporta sistēmā, klasificēja kā dārgu un pilsētai neizdevīgu transportlīdzekli.