RĪGA, 7. novembris — Sputnik. Latvijā vērojami ļoti labvēlīgi apstākļi uzņēmumu attīstības plānu īstenošanai, tostarp arī uz aizņēmumu rēķina, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss. Taču uzņēmumi, it īpaši nelielās firmas, nesteidz ņemt kredītus, jo tiem dara raizes risks salūzt zem papildu birokrātiskā sloga, bet banku optimisms galvenokārt balstās uz ārējiem faktoriem un lielajām nozarēm, norādīja uzņēmējs Kārlis Dambergs.
Latvijas Finanšu nozares asociācija sagatavojusi FNA kreditēšanas indeksu uzņēmējdarbības segmentā, kas liecina: periodā no 2015. līdz 2018. gadam būtiski pieaugušas uzņēmumu iespējas saņemt kredītus, raksta Dienas Bizness. Taču uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi, un iespēja saņemt kredītu ir lielāka, nekā vēlme to izmantot.
"Tādas piesardzības iemesli var būt dažādi – dažkārt tā ir uzņēmumu vadības izraudzīta stratēģija, citkārt – neizpratne par to, kāds finansiālā atbalsta instruments ir pieņemamāks uzņēmuma dzīves konkrētajā ciklā, dažkārt iemeslu rada uzņēmumu finansiālā veselība," – paskaidroja FNA kredītu komitejas līdzpriekšsēdētāja un bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile.
Savukārt nekustamo īpašumu aģentūras "Kalnciema kvartāla nekustamie īpašumi" valdes loceklis Kārlis Dambergs paziņoja, ka mikrouzņēmumiem kreditēšanas jautājums nav svarīgākais, daudzi no tiem patlaban nevar paplašināties.
Uzņēmējs norādīja, ka patlaban biznesa attieksme pret kreditēšanu ir ļoti piesardzīga. Viņš uzskata, ka banku optimisms galvenokārt balstās uz ārējiem faktoriem un lielajām nozarēm, bet mazie uzņēmumi attīstās un dzīvo konstantā režīmā, teica uzņēmējs diskusijā, kas bija veltīta kreditēšanas indeksa nākšanai klajā.
Dambergs uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem, kuri šodien jūtas pietiekami stabili, ir svarīgi izdzīvot birokrātijas slodzes apstākļos.
Viņš pauda, ka rodas iespaids: birokrātiskais aparāts valstī tikai pieaug. Vēl vairāk, valsts sektora darbinieku skaits pieaug, un visas iestādes strādā ar represiju, nevis atbalsta metodi, paskaidroja uzņēmējs.
Dambergs paskaidroja, ka mazie un vidējie uzņēmumi darbinieku trūkuma apstākļos cīnās par izdzīvošanu un to nav iespējams ātri mainīt ne ar kādu strukturālo reformu palīdzību.
Viņaprāt, iespējams daļu lielā valsts aparāta novirzīt uz privāto sektoru, lai mazinātu spriedzi darba tirgū.
Uzņēmējs pauda pārliecību, ka tas varētu palīdzēt mazajam biznesam nostāties uz kājām un sākt eksportu. Viņš atgādināja, ka eksportu var atļauties tikai lielie uzņēmumi ar ilggadēju vēsturi, kuri var vērsties bankā pēc kredīta. Mazie uzņēmumi to bieži vien nevar atļauties, uzsvēra Dambergs.