RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Par lielu pārbaudījumu Latvijas nākamai valdībai kļūs 2019. gada budžets, jo brīvas naudas vēlēšanu solījumu pildīšanai, nākamā gada budžetā nebūs, vēsta skaties.lv. Pensiju pielikumam vai nodokļu nemaksātāju ārstēšanai nauda būs jāatņem citām nozarēm vai jāpalielina nodokļi. Galu galā jaunievēlētās partijas varēs savus vēlēšanu solījumus sākt pildīt tikai 2020. gada budžetā.
Savukārt 2019. gada budžetā neizpildīti paliks pat vecās koalīcijas solījumi. Pirmie cietīs mediķi. Viņiem solītā 20% algas pielikuma nebūs.
Aizvadītajā nedēļā valdība atvadījās no sociālajiem partneriem. Ministri, darba devēji un arodbiedrību ļaudis cits citam pateicās par konstruktīvo sadarbību.
Sēdes laikā Finanšu ministrija prezentēja 2019. gada budžeta plānu, kas tiks nosūtīts izskatīšanai Eiropas Komisijā. Tajā "visi gali ir savilkti": ekonomika aug, bezdarbs mazinās un budžeta deficīts ir normas robežās.
Sirsnīgo noskaņu sanāksmē pabojāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, jo mediķu algu pielikums plānā nav.
"Paldies par prezentāciju, man diemžēl jāsaka, ka šī Finanšu ministrijas sagatavotā prezentācija ir pielējusi karoti darvas ministru prezidenta sagatavotajam medus podiņam par valdības 1000 dienām. Jo diemžēl budžeta plāna projektā nav paredzēts pieaugumam medicīnas personālam un nav paredzēts finansējums virsstundu apmaksai," – sacīja Keris.
Premjers un finanšu ministre paskaidroja, ka algu pieaugumu nav apstiprinājis Ministru kabinets, – tas esot bijis tikai veselības ministres Andas Čakšas solījums.
"Tagad tiek pateikts, ai, nu mēs nepaspējām to jautājumu izskatīt, un līdz ar to neņemiet ļaunā, un mēs viņu neierakstījām budžeta plāna projektā. Tas ir, godīgi sakot, aizvainojoši," – teica Valdis Keris.
Šogad mediķu algas pieauga par 30%. Pirms vēlēšanām LVSADA un A.Čakša vienojās, ka arī nākamajos trīs gados būs pieaugums par 20%. 2019. gadā tam būtu vajadzīgi 70 miljoni eiro. Tagad ministre iesaka mediķiem vērsties pie jaunajiem politiskajiem spēkiem.
"Es dzirdēju tādus solījumu kā dubultot māsiņu algas, pielikt ārstiem pie algām daudz lielākā apmērā, līdz ar to man ir pamats domāt, ka jaunajai valdībai būs tāpat spēkā visi šie solījumi un tiks turpināts iesāktais gan atalgojuma pieaugumā, gan zāļu cenu samazināšanā un pacienta līdzmaksājuma mazināšanā" – atzīmēja Čakša.
Jaunā valdība veidojas mokoši un lēni. Pagājušajā nedēļā partijas turpināja pārrunas un mēģināja sākt diskusijas par veselības aprūpi un reģionālo reformu, taču process nerit raiti. Jaunā konservatīvā partija (JKP) nepiedalās pasākumos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), KPV LV neiet uz deputātu iepazīšanās pasākumiem, tikai "Attīstībai/Par!" dara visu un ar visiem.
Maz ticams, ka Saeima valdību varētu apstiprināt jau tuvākajās nedēļās, tātad iespējams, ka budžets nebūs gatavs šogad.
Jaunā valdība būs spiesta izlemt – neiejaukties budžetā nejaukties un gadu turpināt Kučinska koalīcijas politiku, vai mēģināt kaut ko mainīt, riskējot atstāt valsti bez budžeta uz nenoteiktu laiku.
Trīs partijas, kas uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā, pirms vēlēšanām ir sasolījušas labumus, kam būtu nepieciešami simtiem miljonu eiro. Ja partijas gribēs pildīt solīto jau no 1. janvāra, budžeta pieņemšana varētu ieilgt.
"Mēs piedāvāsim tiešām mūsu plānu 500, un pensiju minimālo palielināšanas plānam mēs arī skatīsim šā gada budžetu, kādā veidā to varētu pielāgot, lai izpildītu mūsu prasības," – atklāja JKP vadītājs Jānis Bordāns.
"Ir lietas, kas tur ir atstājamas un nav aiztiekamas, bet ir citas lietas, kuras mēs gribētu kritiski izvērtēt. Gan kontekstā ar to, kas ir tie izdevumu pieaugumi, ko esošā vecā koalīcija ir ielikusi, gan arī protams meklējot veidus, kā pildīt vēlēšanu solījumus. Cik tas ir iespējams," – atzina Daniels Pavļuts, "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs.
"KPV LV vārdā es varu apsolīt, ka mēs kardinālas izmaiņas netaisāmies, varbūt mazliet kosmētiski kaut ko pieregulēt, mazdrusciņ, varbūt, bet nekādas lielas izmaiņas pašā 19. gada budžetā mēs to nedarīsim, tas nav valstiski, tas nav pareizi," – uzskata KPV LV līderis Artuss Kaimiņš.
Finanšu ministrija gatavojas situācijai, ja līdz gada beigām budžets netiks pieņemts. Tādā gadījumā nākamgad katru mēnesi drīkst iztērēt divpadsmito daļu no šī gada izdevumiem. Valsts pamatbudžetā lielas problēmas rasties nevarētu, bet pašvaldībām grūtības var radīt nodokļu reforma – valdība solījusi kompensēt zaudējumus par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, taču kompensāciju nebūs, ja nebūs budžeta.
"Šī ietekme 2018. gadā bija mazāka, šogad speciālā dotācija ir 21 miljona apmērā, nākamajā gadā, ņemot vērā aktualizētās prognozes, mēs runājam, ka speciālā dotācija ir nepieciešama 100 miljonu apmērā. Līdz ar to, ja mēs finanšu izlīdzināšanā iekļausim tikai šo 21 miljonu, pēc šī gada sadales principiem mēs redzam to, ka pašvaldībām ir gaidām samazinājums šajā periodā, kad darbosies pagaidu budžets," – paskaidroja FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inita Komisare.
Optimistiski aprēķini liecina, ka bez budžeta valstij, iespējams, nāksies dzīvot līdz februārim, ja partijas neiestigs diskusijās.
Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola stāstīja, ka ministriju budžetos izdevies atrast 50 miljonus eiro, kas palīdzēs jaunajai valdībai darba sākuma posmā. Tomēr šī nauda, visticamāk, arī aizies jau zināmiem mērķiem. Piemēram, ārstiem par virsstundu darbu būs jāsamaksā 19 miljoni, tiesnešu un prokuroru algu pielikumam – gandrīz 9 miljoni. Austrumu robežas iekārtošanai un žoga būves turpināšanai būs nepieciešami vēl 7 miljoni eiro.