RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Vācu mediji, tostarp arī izdevumi Die Welt un Die Zeit, publicēja informāciju par ASV plāniem atteikties no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (līgums INF) un raķešu iespējamo dislokāciju Eiropas valstīs. Rakstā sniegta arī informācija par Krievijas reakciju. Publikācijas radījušas lasītāju aktīvu atbalsi komentāros.
Daudzi lietotāji pauduši bažas, ka, izvietojot savā teritorijā amerikāņu raķetes, Eiropa kļūs par uzbrukuma mērķi jebkāda liela konflikta apstākļos, bet ASV teritorija būs relatīvā drošībā, vēsta RIA Novosti.
"Iedomājieties, ja Krievija uztādītu pretraķešu vairogus Meksikā un Kanādā un organizētu militārās mācības šajās teritorijās. Cil ilgi ASV klusētu?" – vaicāja Axel F.
"Nedrīkst aizmirst, ka iespējamais karš sāksies mūsu durvju priekšā, nevis viņpus Atlantijas," – atzīmēja House B.
Pie tam daži lietotāji par vispārējo spriedzes pieaugumu apsūdzēja arī Krieviju – viņi atgādināja par Kaļiņingradā izvietotajiem raķešu kompleksiem.
"Krievija jau sen izvietojusi raķetes Kēnigsbergā (mūsdienu Kaļiņingrada – red.) – uzrakstīja Alexander M.
Taču daži lasītāji viņam iebilda, ka šīs raķetes atrodas Krievijas teritorijā.
"Tās ir Krievijas raķetes Krievijas teritorijā, nevis amerikāņu raķetes Polijā vai Rumānijā," – atgādināja Lutz G.
"Es nevēlos ne Krievijas, ne amerikāņu raķetes savā dārziņā," - secināja Bavaria One.
Iepriekš ASV presidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis neplāno ievērot Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ja Maskava to pārkāpj, un atkāpsies no līguma.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija vēlētos saņemt detalizētu skaidrojumu no ASV, un piebilda, ka INF noteikumu laušana liks Krievijai spert soļus savas drošības labā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka jebkura darbība šajā jomā saskarsies ar pretdarbību.