Das ist fantastisch: vāciešus pārsteidz Krievijas ekonomikas "paradoksālā" izaugsme

Vācu analītiķi pūlas atrast "Krievijas ekonomiskā brīnuma" iemeslus. To demonstrē rekordlielais IKP pieaugums par spīti Rietumu sankcijām.
Sputnik

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Vācu izdevums Welt pārsteigts atzīmēja, ka, neskatoties uz augošajām rietumvalstu sankcijām, Krievijas ekonomiskās attīstības rādītāji pārsteidz ar savu pozitīvo dinamiku, vēsta Sputnik Igaunija.

Kas mūs nenobeidz, padara mūs stiprākus

Vācu žurnālisti vēsta, ka 2018. gada trešajā ceturksnī Krievija panākusi tekošās maksājumu bilances proficītu 26,4 miljardu dolāru apmērā. Dati liecina par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 6,5% – tas ir absolūts rekords.

Savukārt Krievijas Banka uzskata, ka 2018. gadā gaidāmais proficīts sasniegs 98 miljardus dolāru.

"Šie dati ļoti nepatīk tiem, kuri cerēja, ka dažādas ekonomiskās sankcijas radīs ātru un izteikti negatīvu ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Taču vismaz īstermiņa perspektīvā noticis gluži otrādi," – uzsvēra autors.

"Vainojams" Krimas tilts

Welt analītiķi uzskata, ka Krievijas uzņēmumu un budžeta "sensacionālās" peļņas galvenie iemesli ir tādi faktori, kā "melnā zelta" cenu pieaugums un izmaiņas rubļa dinamikā. Pretēji tradicionālajai gaidām, Krievijas valūta vairs negrozās proporcionāli naftas cenām.

Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda

Rubļa cenas krišanās pasaules naftas cenu samazināšanās rezultātā noveda pie importēto preču cenu pieauguma, tātad pieauga pašmāju ražojuma pieprasījums. Rezultātā imports uz Krieviju samazinājās, toties pieauga eksporta nestie ienākumi.

Vācu eksperti uzskata, ka pašreizējo proficītu, iespējams, ietekmējis ne tikai lētais rublis, bet arī vērienīgu investīciju projektu, piemēram, Krimas tilta būvniecības noslēgums.

Krievijas bankas "rullē" Centrālajā un Austrumeiropā

Sputnik Igaunija iepriekš informēja, ka reitinga aģentūra RIA Reiting pēc ekonomisko pētījumu asociācijas "Praim" pasūtījuma veica Centrālās un Austrumeiropas valstu banku pētījumu, kura rezultāti deva iespēju sastādīt ikgadējo reitingu "Centrālās un Austrumeiropas banku TOP 200: RIA Reiting pētījums" 2018. gada sākumā. Pētījumā tika analizēti 13 valstu: Baltkrievijas, Bulgārijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Krievijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas banku finansiālie rādītāji.

Reitingā visvairāk pārstāvētas Krievijas bankas — 37,5% no kopējā skaita (75 bankas). Centrālās un Austrumeiropas banku reitingā pirmās trijas vietas tāpat ieņem Krievijas bankas.