RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu spīkeri atzinuši, ka plāni saņemt kompensāciju no Krievijas par it kā "padomju okupāciju" ir nereālistiski, vēsta 15min.lt.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji Ināra Mūrniece, Viktors Prancketis un Eiki Nestors piedalās 37. Baltijas asamblejas sēdē Viļņā. Tikšanā laikā 26. oktobrī spīkeri jautājuma par pretenzijām Krievijas Federācijai kā PSRS tiesību mantotājai apspriešanas laikā pauda šaubas, ka ir iespējams pieteikt "kompensāciju".
Lietuvas Seima spīkeris Viktors Prancketis norādīja, ka Baltijas valstis daudzas reizes rosinājušas jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu, taču vienmēr "atdūrās pret sienu".
"Iespējams, mums jāuzstāda sev tādi mērķi, kurus mēs varam sasniegt, savukārt tādi mērķi-cerības mums nav vajadzīgi," paziņoja Prancketis pēc tam, kad Igaunijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka aprēķinājusi "padomju okupācijas" radītos zaudējumu.
Igaunijas parlamenta vadītājs Eiki Nestors arī apšauba turpmāko soļu pamatotību šajā virzienā.
"Neesmu ļoti pārliecināts tajā, ka šajā jautājumā varētu notikt kaut kas pozitīvs," pateica Nestors.
Latvijas Saeimas spīkere Ināra Mūrniece norādīja, ka, pirmām kārtām, par to, kā rīkoties tālāk, jāvienojas pašām Baltijas valstīm.
Baltijas valstīs regulāri paziņo par "padomju okupācijas" radītājiem zaudējumiem, Krievijā šādam jautājuma uzstādījumam kategoriski nepiekrīt. Krievija vairākkārt paziņojusi, ka par Baltijas valstu "PSRS okupāciju" 1940. gadā nevar būt ne runas.
Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām. Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu.
Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija neuzskata par iespējamu runāt par kaut kādām kompensācijām.
"Mēs, protams, vispār nepiekrītam terminam "padomju okupācija". Mēs nepiekrītam, ka varētu runāt par kaut kādām kompensācijām. Un nav arī jāaizmirst par to ieguldījumu, kurš tika veikts – gan infrastruktūrā, gan ekonomikā, gan sociālajā jomā – Baltijas valstu attīstībā Padomju Savienības laikā," uzsvēra prezidenta preses sekretārs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piebilda, ka prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ Krievijai izvirza "slimi cilvēki".
"Joprojām slimi cilvēki piestāda kaut kādus rēķinus par 185 miljardiem eiro, nezinu par ko. Par to, ka mēs izveidojām tur rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldot tajās uz katru iedzīvotāju vairāk, nekā KPFSR? Uzskatu, ka tie ir cilvēki ar jau neārstējamu psihi," pateica Lavrovs, komentējot Latvijas pretenzijas.