RĪGA, 21. oktobros – Sputnik. Lietuvas Ārlietu ministrijas aicinājums atteikties no piemiņas zīmju uzstādīšanas, kas veltītas lietuviešiem – nacistu atbalstītājiem Otrā pasaules kara gados, rada virkni jautājumu. Pirmkārt, nav saprotams, kādai auditorijai tas paredzēts, uzskata politologs Armens Gasparjans, vēsta Sputnik Lietuva.
"Pirmkārt, kāpēc šo paziņojumu sniedz Ārlietu ministrija? Kurp tas vērsts – uz ārējo kontūru? Tas ir, uz Eiropas Savienības pusi. Nāksies apbēdināt. Pieminekļu nacistiskajiem kara noziedzniekiem nav nekur Eiropā. Vēl vairāk, tajā pašā Vācijā Vērmahta un SS karavīru un virsnieku apbedījumu vietās nav norādīta viņu piederība šīm organizācijām, ja vien tā var teikt," – atzīmēja eksperts.
Savukārt, ja runa ir par iekšējo Lietuvas kontūru, nepavisam nav saprotams, kāpēc Ārlietu ministrija klusējusi visus šos gadus un pēkšņi nolēmusi nākt klajā.
"Kad Izraēla, Baltkrievija un Krievija vētraini protestēja pret nacistisko noziedznieku glorifikāciju Lietuvā – ne šāda tāda, bet gan Schutzmannschaft bataljonam veltīta memoriāla uzstādīšanu, Ārlietu ministrija klusēja. Nu, kā nu klusēja. Tā kašķējās ar Maskavu un Minsku. Bet te pēkšņi ierunājās par to, ka "nē, mēs kaut kā tā slikti uzvedamies, labāk tā nedarīsim", - atgādināja Gasparjans.
Pēc eksperta domām, tamlīdzīgs ĀM viedoklis, iespējams, saistīts ar to, ka Lietuva vēlētos zemas gāzes cenas, jo nauda budžetā izsīkst.
"Tas ir, caurām dienām nodarboties ar rusofobiju var tikai siltumā, aukstumā – nesanāk. Un tagad, pēc ilgiem gadiem Lietuvas Ārlietu ministrija, tā sakot, nosodījusi visas savas unikālās valsts darbību. Bet tagad galvenais jautājums: nosodījusi, un kad tālāk? Vai kaut kas šajā ziņā ir mainījies? Nekas. Tā mums aizplīvuroti dod signālu, ka "nē, puiši, mēs jau arī it kā esam ar jums, tikai par gāzi," – uzskata politologs.
Trešdien Lietuvas ĀM nāca klajā ar aicinājumu atturēties no nacistu līdzskrējējiem veltītu piemiņas zīmju uzstādīšanas, kā arī novākt jau uzstādītās.
Piemēram, runa ir par piemiņas zīmi pie Zinātņu akadēmijas bibliotēkas Viļņā Jonasam Noreikam (Ģenerālim Vējam), nacistu līdzskrējējam, kas vainojams par ebreju masveida slepkavībām, kā arī pieminekli Juozam Krikštaponim Ukmerģē, kurš personīgi piedalījies ebreju slepkavībās.
Šī gada vasarā izcēlās kārtējais skandāls par Noreikas glorifikāciju Lietuvā, kad amerikāņu žurnāliste Silvija Foti, kolaboracionista mazmeita pārmeta Lietuvas valdībai, ka tā tīšām slēpj viņas vectēva kara noziegumus. Foti paziņoja, ka organizējusi izmeklēšanu un noskaidrojusi: Noreika sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu ebreju slepkavības Lietuvā un pēc tam kopā ar ģimeni ievācies mājā, kas "pēkšņi atbrīvojusies", bet pirms tam piederējusi ebreju ģimenei.
Programmas pilna versija publicēta portāla Sputnik Lietuva lapā sociālajā tīklā Facebook.