Gandrīz līdz nullei: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda

Krievijas Banka demonstrē: nav nekāda pamata finansēt valsts budžetu, kura īsteno atklāti nedraudzīgu politiku.
Sputnik

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Augustā Krievija samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās līdz 14 miljardiem dolāru – minimālam apjomam kopš 2017. gada. Jau jūnijā vērtspapīru daļa Krievijas rezervēs nepārsniedza ne desmit procentus, bet tagad samazināta gandrīz līdz nullei.

Vērienīga izpārdošana

2010. gadā Krievijas ieguldījumi ASV valsts obligācijās, kas līdz ar ASV dolāru tiek ieskatīta par likvidāko un drošāko finansiālo instrumentu pasaulē, pārsniedza 176 miljardus dolāru.

Taču Vašingtonas sankciju spiediena dēļ Maskava kopš 2014. gada pakāpeniski samazināja vērtspapīros ieguldītos līdzekļus. Šī gada aprīlī Krievijas Banka sāka liela mēroga izpārdošanu. Pēc kārtējām sankcijām KB uzreiz divkārt samazināja ieguldījumus ASV vērtspapīros.

Krievijas Banka demonstrē: nav nekāda pamata finansēt valsts budžetu, kura īsteno atklāti nedraudzīgu politiku.

Lēmums izskatās loģisks arī no ekonomikas viedokļa. Pret uzņēmumiem vērsto sankciju dēļ Krievijas finanšu tirgus izjuta šoku. Sliktos apstākļos situācija varēja novest pie aktīvu iesaldēšanas, ar ko jau sadūrusies Kazahstāna un Irāna. Lai apdrošinātos pret zaudējumiem, atbildīgās personas spēra ārkārtas soļus valūtas portfeļa pārskatīšanai.

Konsekventa samazināšana

Iepriekšējos mēnešos pieredzētās ASV valsts obligāciju lielā izpārdošanas fonā tagadējais sarukums šķiet pavisam neliels – aptuveni 800 miljoni dolāru. Taču eksperti ir pārliecināti: tās nav tikai tehniskas kustības, tas ir signāls, kas liecina: Maskava plāno turpināt uzsākto kursu. Novembrī Vašingtona gatavojas izsludināt jaunas sankcijas, kas draud Krievijas valūtai ar kārtējo nestabilitātes posmu.

Atbrīvošanās no vērtspapīriem, kas mazina finansiālo atkarību no ASV un spiedienu pret rubļa kursu, ir signāls ne tikai Vašingtonai, bet arī lielākajiem amerikāņu parāda turētājiem, kuri sper līdzīgus soļus.

Kreditori pārdod

ASV valsts parādu aktīvi izpārdod Turcija, kas cietusi Vašingtonas ekonomiskā spiediena rezultātā – kopš pērnā gada beigām Ankara gandrīz uz pusi samazinājusi rezervju daļu vērtspapīros.

Daiļrunīgs ir arī Japānas noskaņojums, kuras vērstpapīros ieguldītie līdzekļi ieņem otro vietu pasaulē. Jūnijā ASV vērtspapīru apjoms Japānas Bankas bilancē saruka līdz 1,03 triljoniem dolāru – tas ir zemākais līmenis pēdējo septiņu gadu laikā.

Savukārt pēdējo vārdu neapšaubāmi teiks Ķīna – ASV ekonomikas lielākais ārējais kreditors. Ķīnas Centrālās Bankas bilancē patlaban ir ASV valsts obligācijas par summu vairāk nekā triljona dolāru apmērā – gandrīz 20 procenti visa ārvalstīm piederošā Vašingtonas valsts parāda.

Pekina jau samazinājusi ieguldījumus vērtspapīros līdz pusgada minimumam, un oktobrī plāno atbrīvoties no ASV vērtspapīriem vēl par trim miljardiem – tā būs viena no lielākajām izpārdošanām kopš 2004. gada. Iemesls – attiecību saasināšanās ar Vašingtonu tirdzniecības kara dēļ. Eksperti norāda: lai arī apjomi pagaidām nav lieli, Pekinas rokās ir trumpji, un šīs nelielās izpārdošanas to pastāvīgi atgādina.

Izmaksās dārgi

Ja ķīnieši atbrīvosies no vērā ņemama Savienoto Valstu parāda apjoma, ASV saskarsies ar dolāra kursa nestabilitāti un ekonomikas palēnināšanos.

"Ekonomikā sāksies drudzis augošo procentu likmju dēļ, kā rezultātā būs vērojams spēcīgs bremzējošs efekts," – paskaidroja ASV kompānijas PNC Financial Services Group galvenais investīciju stratēģis Džefs Mills.

Vērstpapīru vērtība kritīsies, ienesīgums strauji augs. Tas automātiski palielinās aizņēmumu cenu gan Savienoto Valstu kompānijām, gan parastajiem patērētājiem, tātad kaitēs ekonomikas izaugsmei. Parāda vērtspapīru emisija Baltajam namam izmaksās vairāk.