Eksperts: mūsu acīs zelts zaudē naudas un finansiālā aktīva lomu

Finanšu eksperts uzskata, ka zelts vairs nav nauda kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem un tuvākajā nākotnē tikai zaudēs savas pozīcijas.
Sputnik

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Zelts pakāpeniski zaudē pozīcijas pasaules tirgū, zaudē naudas un finansiālā aktīva lomu, Sputnik Moldova preses centrā pastāstīja finanšu eksperts un analītiķis Vadims Iosubs, "Alpari" – lielākā Forex brokera Moldovā un NVS – pārstāvis.

Iosubs pastāstīja, ka cilvēce vienmēr demonstrējusi īpašu attieksmi pret zeltu: tas tika uzskatīts par naudu, un agrāk tā patiešām bija. Taču formāli, uzsvēra eksperts, šis metāls vairs nav nauda jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad tas pilnībā "šķīrās" no dolāra.

Kāpēc Rietumi biedē visu pasauli ar jaunu globālo krīzi?

Tomēr, Iosubs atzīmēja, virkne centrālo banku pasaulē uzkrāj savās rezervēs "cēlo metālu", jo uzskata, ka tas palīdzēs krīzes brīdī.

"Tikai burtiski pirms 7-8 gadiem tēze par šo metālu skanēja: "Zelts vienmēr ir cenā, zelts vienmēr pieaug." To sekmēja laika posms no 2000. līdz 2011. gadam. Tolaik patiešām mūsu acu priekšā Trojas unces cena pieauga no 250 līdz 1900 dolāriem," – atcerējās ekonomists.

Taču jau 2011. gada rudenī, atgādināja Iosubs, dzeltenā metāla cena stabili kritās no 1900 līdz 1200 dolāriem, tātad zaudēja gandrīz trešo daļu cenas.

"Pašlaik reālie notikumi zelta tirgū ļauj apšaubīt tā nozīmi. Interesanta ir šī aktīva uzvedība 2018. gada pēdējo trīs mēnešu laikā. Augustā pasauli satricināja minikrīze, kas bija saistīta ar jaunattīstības valstīm, kad strauji kritās cenā tādas valūtas kā Turcijas lira, Indijas rūpija, Krievijas rublis, Kazahstānas tenge un citas. Galu galā investori bēga no šīm valstīm," – piebilda Iosubs.

Ekonomists uzskata, ka agrāk tāda panika būtu novedusi pie zelta cenu pieauguma – uzņēmēji bēg no jaunattīstības valstīm un pērk dārgo metālu kā visdrošāko aktīvu. Taču pēdējo mēnešu laikā zelta cenu pieaugums netika fiksēts, un krīzes fonā tās nepieauga, tikai mazliet reaģēja uz ASV fondu tirgus kritumu.

"Pēdējos mēnešos tirgus demonstrē, ka zelts zaudē šīs "klusās ostas" un aizsargājošā aktīva lomu pat krīzes periodos. Domāju, mūsu acu priekšā šis metāls aizvien vairāk zaudēs naudas un finanšu aktīva lomu," – norādīja ekonomists.

Pēc viņa domām, zelts joprojām būs nepieciešams kā izejviela rūpniecībā, juvelieru darbā, tomēr cilvēki vairs neieguldīs tajā tādus līdzekļus kā līdz šim.