Vācijā uzsver "Ziemeļu straumes 2" lielo nozīmi

Žurnālā Wirtschaftswoche publicētā raksta autore nodēvēja par muļķībām izteikumus par to, ka projekta dēļ Berlīne būšot atkarīga no Krievijas.
Sputnik

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Vācijas zemes Meklenburgas-Pomerānijas premjerministre Manuela Švēziga uzskata, ka "Ziemeļu straumes 2" celtniecība ir pareizs Vācijas lēmums, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Politiķe žurnālā Wirtschaftswoche norādīja, ka "Ziemeļu straume 2" ir svarīga Vācijai, jo drošai energoapgādei vajadzīgs papildu gāzes avots.

Švēziga kritiski izvērtēja gāzesvada pretinieku argumentus, atzīmējot, ka viņi ņem vērā paši savas ekonomiskās intereses.

Vācija neatteiksies no "Ziemeļu straumes 2" Vašingtonas dēļ

Vācijas zemes premjerministre komentēja arī apgalvojumu par to, ka "Ziemeļu straumes 2" dēļ Vācija būs pilnīgi atkarīga no Krievijas. To viņa nosauca par muļķīgu.

"Abas puses ir ieinteresētas panākt drošas piegādes. Bet Vācija arī turpmāk lielāko daļu nepieciešamās enerģijas saņems no citiem avotiem. Valstij ir pašai jāizlemj, kur un kādā veidā viņa saņem nepieciešamos enerģijas nesējus," – uzsvēra politiķe.

Viņa piebilda, ka Maskavai un Berlīnei ir kopīgas intereses, un nākotnē valstis varēs "atkal atgriezties pie ciešām partnerattiecībām".

Iepriekš Vācijas un Krievijas foruma valdes priekšsēdētājs Matiass Platceks paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" varētu kļūt par galveno faktoru Krievijas un Vācijas divpusējās attiecībās. Pēc viņa domām, tā ir "papildu iespēja arī nacionālo ekonomiku attīstībai Eiropā".

ASV izdomāja, kā Eiropai atteikties no Krievijas energoresursiem

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes cauruļvadu izbūvi no Krievijas līdz Vācijai pāri Baltijas jūrai. To kopējā jauda sasniegs 55 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

Ukraina un ASV iebilst pret projekta īstenošanu, jo ņem vērā savas intereses. Kijeva ir satraukusies par to, ka pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma zaudēs Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, bet Vašingtona cer piegādāt Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi.

Pret projektu iebilst arī Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu vadība uzskata, ka projekts esot "politisks".

Krievija jau vairākkārt aicinājusi neuzskatīt gāzesvadu par politiskā spiediena instrumentu un uzsvērusi, ka uzskata to tikai par ekonomisku projektu.