RĪGA, 11. oktobris – Sputnik. Divpadsmitās Saeimas deputāts, Nacionālā apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Dombrava uzskata, ka nevajag "skraidīt" pakaļ nepilsoņiem un viņu bērniem, piedāvājot viņiem Latvijas pilsonību. Par to viņš paziņoja intervijā radio Baltkom.
Ar savu paziņojumu Dombrava reaģēja uz Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa nolūku atkārtoti uzstāties Saeimā ar iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kuri piedzimst Latvijas teritorijā. Vējonis paziņoja, ka šajā lietā jāuzliek punkts.
Dombrava uzskata, ka Latvijai nevajadzētu mētāties apkārt ar pilsonību kā nevajadzīgu preci. Viņš norādīja, ka pilsonības iegūšanas procedūra bērniem šobrīd ir ļoti vienkārša, ja vecāki vēlas, viņi ir spējīgi reģistrēt savus bērnus kā Latvijas pilsoņus. Savukārt gadījumā, ka vecāki nevēlas noformēt bērniem pilsonību, "mums nav jādzenājas viņiem pakaļ", pateica politiķis.
Viņš uzsvēra, ka varbūt vecāki nenokārto pilsonību saviem bērniem kaut kādu tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ, tostarp, Dombrava pieļāva, ka viņi vēlas kļūt par citas valsts pilsoņiem.
"Ar pilsonību nedrīkst mētāties apkārt, tā ir jānopelna. To pateiks jebkura valsts," uzsvēra Dombrava.
Nepilsoņi ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā padomju laikos. Viņiem pastāv virkne tiesību ierobežojumu, tostarp, viņiem nav atļauts piedalīties vēlēšanās. Ik gadu nepilsoņa statusu iegūst vairāki desmiti nepilsoņu bērnu.
Šobrīd, lai iegūtu pilsonību jaundzimušajam bērnam, vecākiem-nepilsoņiem jāiesniedz iesniegums ar attiecīgu lūgumu. Latvija palikusi vienīgā Eiropas valsts, kur reģistrē jaundzimušos nepilsoņus.
Iniciatīvas izgāšanās
2017. gada septembrī Saeima noraidīja prezidenta iniciatīvu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Likumprojekta anotācijā bija teikts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās "saliedētas, uz kopējām vērtībām orientētas Latvijas sabiedrības veidošanos".
Divas parlamenta frakcijas un no "Vienotības" aizgājušo deputātu daļa grasījās atbalstīt prezidenta iniciatīvu, taču beigās tā pat nenonāca līdz izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Saeima nesavāca likumprojekta iesniegšanai kvalificēto vairākumu: 39 deputāti nobalsoja "par", 38 - "pret", 14 atturējušies izlēma iniciatīvas likteni.