RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Lielbritānijas un Vācijas valdības apspriež jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju pēc apsūdzībām kiberuzbrukumos, ko esot veicis Krievijas izlūkdienests, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz aģentūru Bloomberg.
"Mums jābūt gataviem spert soļus patstāvīgi vai – tādam variantam dodama priekšroka – sadarbībā ar sabiedrotajiem, ja nepieciešams," – paziņoja Deivids Lidingtons, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vietnieks de facto.
Arī VFR Ministru kabineta oficiālais pārstāvis Štefens Zaiberts apstiprināja, ka Vācija apspriež ar saviem partneriem Eiropā jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju.
"Vācijas valdība ir gandrīz pārliecināta par to, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir atbildīgs par nesenajiem kiberuzbrukumiem," – viņš paziņoja.
Apsūdzības pret Krieviju
Iepriekš Nīderlandes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts specdienestiem it kā esot izdevies novērst "hakeru uzbrukumu" Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, ko, pēc resora pārstāvju domām, centušies veikti četri Krievijas pilsoņi. Par kiberuzbrukumu aizdomās turamie aprīlī tika izraidīti no valsts.
Krievijas Ārlietu ministrija Nīderlandes apsūdzības nosauca par "kārtējo režisēto propagandas akciju" un uzsvēra, ka "spiegumānija" būtiski kaitē abu valstu attiecībām. ĀM atzīmēja, ka paziņojums nācis klajā pirms 9. oktobrī ieplānotās OPCW sesijas, lai radītu "vajadzīgo" politisko fonu.
Ar apsūdzībām pret Krieviju nāca klajā arī ASV un Kanāda. Apgalvots, ka hakeru uzbrukumos ASV vēlēšanu sistēmai, kodolkompānijai Westinghouse un antidopinga laboratorijām vainojami septiņi "GRU darbinieki". Viņu vidū – četri no Nīderlandes izraidītie Krievijas pilsoņi. Nekādus faktus, kas šo hipotēzi apstiprinātu, rietumvalstis nav sniegušas.
Krievija ierosināja ASV izveidot kopīgu darba grupu, kas risinātu kiberdrošības jautājumus un dotu iespēju Maskavai un Vašingtonai koordinēt pūles un sadarboties informācijas aizsardzības jomā, lai nepieļautu iejaušanos dažādu valstu iekšpolitikā. ASV šo iniciatīvu noraidīja.