RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Aizgājēju kremācija Latvijā kļūst aizvien populārāka. Viens no galvenajiem iemesliem ir pārpildītās kapsētas, it īpaši Rīgā, vēsta Skaties.lv.
Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla pastāstīja, ka ik gadus par 10% pieaug cilvēku skaits, kuri izvēlas savu tuvinieku kremāciju. Pēc Zēlas domām, kremācijas popularitāte aug kapu vietu trūkuma dēļ.
"Šo personu skaits, kas to urnu apglabā, arī pieaug, bet nu salīdzinoši — ja tiek kremēts diviem tūkstošiem pāri personas, tad Rīgā šo urnu apbedījums ir ap 1000, pagājušajā gadā bija 1068 urnas," — viņš atzīmēja.
Taču kremēto aizgājēju tālākais ceļš dažkārt nav zināms, jo likums neparedz obligātu urnas apglabāšanu kapos vai izvietošanu kolumbārijā.
"Tās tikpat labi var būt citās kapsētās, tikpat labi tas var būt cilvēkam mājās glabāšanā, un ir arī personas, kas izkaisa urnas jūrā vai kādā citā viņiem vien zināmā vietā," — pastāstīja Zēla.
Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs uzskata, ka ar urnu tomēr nevar darīt visu, kas ienāk prātā.
"Ja cilvēks atnāk pieteikt apbedīšanu un ir plānots kremēt, es uzreiz jautāju, ko jūs domājat darīt ar šiem pelniem? Es varu piedalīties izvadīšanas ceremonijā tikai tad, ja urna tiks guldīta zemē vai kolumbārijā," — apliecināja prāvests.
Latvijas tradicionālo konfesiju aplēses liecina, ka piektajā daļā izvadīšanas ceremoniju urnas ar pelniem tiek apraktas zemē.
" Tā glabāšana mājās ir tikai līdz procesa noslēgumam, ja kaut kādi apstākļi to spiež," — atzīmēja LELB Ādažu draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons.
2016. gada aprīlī Latvijā darbu sāka otrā krematorija — Valmierā. Iepriekš kremācijas pakalpojumi tika sniegti tikai Rīgā. Tiek plānots organizēt kremāciju Jūrmalā un celt otru kolumbāriju Torņakalnā. Līdz krematorijas atklāšanai Latvijā pastāvēja tā saucamais bēru tūrisms: nelaiķus kremēja Igaunijā, jo tur šis pakalpojums izmaksāja lētāk.