RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja paudusi savu viedokli pārskata "Mazākumtautību minimālie standarti" (Minimum Standards for Minorities) jautājumā, kas nodots izskatīšanai galvenajā sēžu zālē. Par to informēja Igaunijas EP deputātes, valdošās Centriskās partijas locekles Janas Tomas birojs un atzīmēja, ka Eiropas Parlaments izskatīs pārskatu jau šī gada oktobrī.
"Kā ēnu ziņotājs no savas politiskās grupas es tieši piedalījos dokumenta projekta apspriešanā. Visu Eiropas Parlamenta lieto frakciju pārstāvji bija vienisprātis jautājumā par izglītības atbalstu mazākumtautību valodās," — Janas Tomas teikto citēja Sputnik Igaunija.
Galu galā pārskats tika pieņemts ar 14 balsīm "par". Pret to iebilda divi deputāti, atturējušos nebija.
Izglītībai dzimtajā valodā ir liela nozīme
"Pieņemtajā dokumentā teikts, ka Izglītībai dzimtajā valodā ir liela nozīme no valodas tiesību nodrošināšanas un Eiropas Savienības pilsonības vērtības celšanas viedokļa. ES dalībvalstīm ieteikts personām, kas pieder pie reģionālajām, etniskajām un valodu minoritātēm, radīt apstākļus izglītības iegūšānai dzimtajā valodā visos līmeņos," — pavēstīja Toma.
Viņa citēja dokumenta atbilstošos nolikumus: "Dzimtā valoda ir kultūras un individuālās savdabības centrālais elements, tā ir minoritāšu kultūras neatņemama sastāvdaļa, kas nodrošina tās izpausmi, izplatību un nodošanu."
Politiķe atgādināja, ka "laikā, kad labējās partijas Igaunijā meklē iespējas ierobežot mazākumtautību dzimtās — krievu valodas — izmantošanu publiskajā sfērā un padzīt to no izglītības nozares, no Briseles mums pieklājīgi atgādina: mazākumtautību tiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām."
"Pretēji Igaunijā izplatītajam mītam, EP Izglītības un kultūras komiteja neuzskata izglītību mazākumtautību valodās par segregāciju," — uzsvēŗa politiķe.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sēdē 13.-14. septembrī nekomerciālās organizācijas "Krievu skola Igaunijā" Alise Bļincova nāca klajā ar ziņojumu par vardarbīgo asimilāciju Igaunijā.
Viņa atgādināja: lai arī gandrīz trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ir krievi un rusofoni, valsts krievu iedzīvotāji jau trīs simtus gadu dzīvo un mācās dzimtajā krievu valodā, Igaunijas valdība atzīst tikai nacionālo valsti.
Šī gada septembrī Igaunijas parlaments gatavs apstiprināt mācību ieviešanu igauņu valodā visos krievu bērnudārzos un skolās. Rīgikogu neslēpj, ka šo tēmu uzskata par "valsts līmeņa jautājumu".