RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi Vācijā jau sākušies, kuģis Castoro 10 seklūdeņa zonā izbūvējis jau aptuveni 30-35 kilometrus garu abu cauruļvadu posmu, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja kompānijas Nord Stream 2 AG preses sekretārs Jenss Millers.
Viņš atgādināja, ka cauruļvada būvdarbu sagatavošanās sākta jūlijā.
"Kuģis (Castoro 10 — red.) sametināja cauruli pēc caurules, pēc tam lielas vinčas vilka tās krastā, lai savienotu ar objektiem krastā. Šie darbi jau ir pabeigti… Tagad Castoro 10 ir pārgājis pie austrumu viziena. Tas izbūvējis jau aptuvieni 30 kilometrus abu cauruļvadu, katrā no tiem — aptuveni 15 kilometrus," — paskaidroja Millers.
Viņš atzīmēja, ka patlablan darbs rit 4-10 metru dziļumā. Tuvākajos mēnešos ieradīsies otrs kuģis, un sākies cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņu dziļūdens zonā. Kopumā "Ziemeļu straumes 2" posmu Vācijā plānots pabeigt ne vēlāk kā 2018. gada nogalē, jo darbības laiks operatoram ir ierobežots.
"Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka šī Baltijas jūras teritorija ir svarīga no siļķu viedokļa. Šeit notiek siļķu nārsts, un aug zivju mazuļi. Tāpēc atļaujas ietvaros mums jāpabeidz darbi Vācijas ūdeņos līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka ne tikai jāizvelk caurules, bet arī jāaizrok tranšeja. Tā nu pašlaik turpinās cauruļu izvilkšana tranšejā, un paralēli esam sākuši darbu pie tranšeju aizbēršanas… Taču esam pārliecināti, ka visu paspēsim," — uzsvēra Millers.
Patlaban rit "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi arī Somijas ūdeņos, kur kuģis Solitaire jau izvilcis vairāk nekā 30 kilometrus cauruļvada.
"Tātad, ja tagad paskatīsieties uz ūdenī izvilkto cauruļvadu garumu, kopā tas veido aptuveni 70 kilometrus," — pastāstīja kompānijas pārstāvis.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.