RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Romas Pāvests Francisks, kurš ieradās Latvijā 24. septembrī, uzstājās Rīgas pilī. Francis apsveica Latviju ar tās simtgadi un aicināja visus iedzīvotājus strādāt brīvības labā un iemācīties skatīties plašāk par savām interesēm, uzstāšanās tiešraidi nodrošināja LTV.
Katru reizi, kad sabiedrība mācās skatīties augstāk un plašāk par savām interesēm, cilvēku sadarbība pāraug solidaritātē. Un tā kļūst par pamatu vēstures veidošanai konfliktu un spriedzes nosacījumos, un tie, kas pagātnē tika uzskatīt par pretiniekiem, var panākt vienotību, lai radītu jaunu dzīvi, pateica Francisks.
"Latvijas simtgades svinībām ir liela nozīme, lai koncentrētos uz brīvību un neatkarību — uzdevumu, kurš skar visus. Strādāt brīvības labā šī vārda labajā nozīmē nozīmē piedalīties vispusīgā attīstībā," pateica pāvests, solot, ka lūgs Dievu, lai viņš svētītu Latvijas zemi un padarītu tās tautas darbu augļus nesošu.
"Latvija, dainu zeme, prata pārvērst savu sāpi un sēras dziesmā un dejā, kļūstot par dialoga un mierpilnu tikšanās vietu," uzsvēra Francisks.
Taču šodien, pēc viņa sacītā, republika kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģionālajiem kultūras, politikas un jūrniecības centriem.
Katoļu baznīcas vadītājs uzsvēra, ka valsts simtgade ir svarīgs notikums visai Latvijas sabiedrībai. "Jūs labi apzināties jūsu iegūtās un atgūtās brīvības vērtību. Tā ir brīvība, kuru jūs ieguvāt pateicoties savām saknēm," pateica pāvests, citējot rakstnieces Zentas Mauriņas vārdus "Manas saknes — debesīs". "Bez spējas raudzīties augšup nebūtu bijusi iespējama latviešu nācijas atdzimšana," piebilda Francisks.
Kā norādīja Romas Pāvests, viņš ir priecīgs, ka Latvijas zemes saknes ir saistītas ar katoļu baznīcu, taču veltīja uzmanību arī multireļiģismam. Francisks sacīja, ka reliģisko konfesiju sadarbība republikā pierādījusi, ka "kopienu var radīt arī ar atšķirībām".
"Tā gadās, kad cilvēki ir motivēti aizmirst nenozīmīgus konfliktus un ieraudzīt vienam otru," uzsvēra Francisks.
Savukārt Latvijas prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka ne visi latvieši izjūt uzlabojumus ikdienas dzīvē, daudzi cieš no nabadzības, un par tā sekām kļūst emigrācija vai cilvēku attiecību sabrukums. Romas Pāvesta Franciska vizīte, pēc viņa sacītā, kļūs par stipru impulsu Latvijas iedzīvotājiem ceļā pie cieņas, brīvības un taisnīguma.
"Jūsu vizīte iedvesmos un nostiprinās mūsu ģimenes, mūsu sabiedrību un mūsu valsti," sacīja prezidents.
Pāvests Francisks pirmo reizi viesojas Baltijas valstīs. Pirms viņa vēsturiskā vizītē Baltijas republikā pēc PSRS sabrukuma 1993. gadā ieradās Pāvests Jānis Pāvils II. Rīgā viņš viesojās 8. septembrī.
Apustuliskā Romas Pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs sākās sestdien, 22. septembrī. Par pirmo Baltijas republiku, kuru apmeklēja pāvests, kļuva Lietuva. Latvijā Francisks ieradās 24. septembrī, vizītes programmu noslēgs brauciens uz Igauniju. Vatikānā pāvests atgriezīsies 25. septembrī.