RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Līdz ar jauno prasību ieviešanu skolu uztura jomā pusdienu cena var pieaugt, un produktu piegādātāji jau tagad lūdz pašvaldības palielināt finansējumu, ziņo Latvijas radio 4.
21. augustā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas ierosinātos skolēnu uztura normu grozījumus. Izmaiņas MK noteikumos, kas izstrādātas atbilstoši uztura speciālistu un Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem, paredz samazināt ēdienu enerģētisko vērtību bērnudārzu un skolu ēdienkartē. Vienlaikus būtiski jāpieaug dārzeņu un augļu, piena un piena produktu apjomam. Tāpat mācību iestādēm ļauts ieviest veģetāro ēdienkarti, saskaņojot to ar vecākiem un dietologiem.
Latvijas radio žurnālisti noskaidroja, ko par jauno ēdienkarti domā skolēni, produktu piegādātājs un vienas skolas direktore, kurā jau tiek adaptēti jaunie noteikumi.
"Domāju, ka viss vēl ir priekšā, taču ļoti gribētos. Šeit, man šķiet, ir neveselīgs uzturs, ļoti daudz gaļas ēdienu, bet es daudz gaļas neēdu. Tāpat šeit ir daudz mērču ar saldo krējumu, tas arī ir neveselīgs ēdiens, gribu, lai to visu nomainītu," – paziņoja Liepājas 5. vidusskolas 12. klases skolniece Taisija.
Savukārt tās pašas skolas audzēknis Nils pastāstīja, ka ievērojis izmaiņas ēdienkartē, piemēram, paplašinājusies salātu izvēle.
"Izmaiņas noteikti vajadzīgas, jo skolēni kļuvuši piekasīgāki, prasības mainījušās. Manuprāt, tie ir galvenie ēdienkartes izmaiņu un paplašināšanas faktori. Jā, pārmaiņām jābūt," – uzskata Nils.
Skolas direktore Inta Korņejeva uzskata, ka jauno noteikumu dēļ augs pusdienu cena.
"Jāsaprot, ka veselīgs uzturs vienmēr ir dārgāks. Ja tagad būs jāpērk lielāks daudzums vietējo produktu, ja mums ir gaļas produkti, piemēram, cīsiņi ar gaļas saturu vismaz 70% apmērā, protams, tādi produkti ir dārgāki," – teica Korņejeva.
To apstiprināja arī produktu piegādes uzņēmuma valdes locekle Ineta Kupše. Viņa atklāja, ka jau kopš 2007. gada skolēnu uztura porcijai tiek atvēlēta viena un tā pati summa 1,42 eiro. Taču aug gan produktu, gan degvielas cenas.
"Rodas iespaids, ka tie, kas izstrādā likumdošanas aktus, ir ļoti tāli no realitātes, viņiem bieži nav saprotams, ka tajos 1,42 eiro iekļauts uzņēmēja PVN, kas samazina iekļauto cenu," – viņa paskaidroja.
Kupše pastāstīja, ka šī gada sākumā uzņēmums ar Liepājas Izglītības pārvaldes starpniecību lūdzis palielināt finansējumu gan pirmsskolas iestāžu, gan skolu uzturam.
"Pa bērnudārziem mūsu prasība tika izpildīta, taču jautājums par skolām vēl nav cilāts," – viņa piebilda.
Iepriekš vēstīts, ka dažus vecākus jau satraucis kaloriju skaita sarukums ēdienos gan pirmsskolas, gan skolu mācību iestādēs. Bērni paliek nepaēduši, jo, ierodoties mājās, tūlīt pat prasa ēst.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina: vairāk nekā ceturtā daļa 3. klases skolēnu Latvijā cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Turklāt dārzeņu patēriņa īpatsvars skolēnu vidū ir ļoti zems – tos ik dienas ēd tikai 17,9% pirmklasnieku. Pie tam bērnu ikdienas fiziskā aktivitāte ir zema. Gandrīz visās aptaujātajās (95,8%) skolās ir sporta zāle, taču tikai 38% skolu ļauj skolēniem izmantot tās ārpus nodarbībām.