RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Kristaps Bunkus vērsies policijā ar aicinājumu aktīvāk informēt par viņa brāļa — maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus — slepkavības izmeklēšanas gaitu, vēsta Mixnews.lv.
Kristaps Bunkus paziņoja, ka kopš Mārtiņa slepkavības dienas pagājušas 100 dienas, taču būtiska progresa izmeklēšanā joprojām nav, neskatoties uz policijas, politiķu un konkrētu iestāžu vadītāju solījumiem.
Kristaps Bunkus ir pārliecināts, ka policija šajās 100 dienās paveikusi lielu darbu, taču, kā viņam liekas, bez noteikta rezultāta. Bunkus paziņoja, ka iespaids par rezultāta trūkumu un par to, ka lieta paliks neatklāta, rodas Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas klusēšanas dēļ par izmeklēšanas gaitu.
Bojāgājušā maksātnespējas administratora brālis pauda cerību, ka Latvijas varasiestādes nav aizmirsušas solījumu, ka nepieļaus valsts atgriešanos laikos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Neskatoties uz to, viņš atzīmēja, ka līdz ar katru dienu bez informācijas par izmeklēšanas gaitu, Mārtiņa ģimenes ticība policijas darbību rezultativitātē izsīkst.
Atpakaļ pagātnē
Maksātnespējas administrators Martiņš Bunkus tika nošauts 30. maija rītā pie Brāļu kapiem Rīgā. Šauts tika no autofurgona, kurš vēlāk tika atrasts netālu no nozieguma vietas sadedzināts.
Valsts policijā ziņoja, ka slepkavība, visticamāk, tika pasūtīta un ir saistīta ar Bunkus profesionālo darbību. Tika sniegti dati par to, ka 2017. gadā Bunkus ienākumi pieauga vairāk nekā septiņas reizes. Kā advokāts viņš nopelnīja 1 476 877 eiro. Turklāt vēl 3 tūkstošus eiro viņš saņēma no īpašuma pārdošanas un 4 889 eiro kā ienākumu no saimnieciskās un komercdarbības.
Gala ienākumi pērn sastādīja 1 484 766 eiro. vienlaikus pieauga arī Bunkus uzkrājumi Luminor bankā. 2016. gadā Bunkus kontā bija 88 269 eiro, savukārt 2017. gadā — jau 1 505 011 eiro.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis jūnijā stāstīja, ka policija nodarbojas ar visas esošās informācijas apkopošanu, un turpmākā izmeklēšanas gaita būs atkarīga no pierādījumiem, kuri nonāks tiesībsargājošo iestāžu rokās. Viņš atzīmēja, ka materiālu ir ļoti daudz, taču atklāt detaļas nedrīkstot izmeklēšanas interešu pēc.
Pēc maksātnespējas administratora noslepkavošanas Latvijā pacēlās sašutuma vilnis. Cilvēki nespēja noticēt, ka tik nežēlīgs noziegums tika pastrādāts praktiski pie Policijas pārvaldes durvīm, un runāja arī par to, ka valstī atgriezušies deviņdesmitie.
Toreiz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis apgalvoja, ka Latvija nevar atgriezties pie deviņdesmito gadu bandītisma.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis arī solīja, ka nepieļaus 1990. gadu izrēķināšanās metožu atgriešanos, un, ka organizētā noziedzība diktētu noteikumus Latvijā. Kozlovskis uzsvēra, ka tiks darīts viss iespējamais, lai aizturētu gan slepkavības izpildītāju, gan pasūtītāju.
Neskatoties uz to, jūnija beigās birojs, kuru vadīja advokāts un maksātnespējas administrators Bunkus, paziņoja par atlīdzības piešķiršanu 10 tūkstošu eiro apmērā par informāciju, kura palīdzētu atklāt viņa slepkavību. Birojā atzīmēja, ka atlīdzības izmaksāšanai nebūs termiņa ierobežojumu. Tā tiks cilvēkam vai personu grupai, ja viņu sniegtā informācija palīdzēs atklāt noziegumu vai noķert vainīgos. Tāpat birojs nodrošinās pilnu informācijas konfidencialitāti.