RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Pirmajā pusgadā naftas pārkraušana Baltijas jūras Krievijas ostās samazinājās, savukārt ogles un minerālvielas vilka kopējo kravu apgrozījumu pozitīvajā pusē. Vasarā trends mainījās uz pretējo, raksta dp.ru.
Pēc ogļu un koksa pārkraušanas apjomu pieauguma gada pirmajā pusē šīs kravas veida rādītāji sākuši samazināties. "Rosterminalugoļ" (Ustluga) vien pazaudēja apmēram divus miljonus tonnu — 1. septembrī termināls apstrādājis 14 miljonus tonnu pret 16 miljoniem tonnu 2017. gada pirmajos astoņos mēnešos.
Par iemeslu varētu kalpot jūlijā iesāktie iekārtu maiņas darbi. Gaidāms, ka jaunā vagonu izgāzēja ieviešana ekspluatācijā 2018. gada beigās palielinās ostas darba efektivitāti, taču remontdarbu laikā pārkraušanas apjomi būs mazāki par pagājušā gada rādītājiem vidēji par 12%.
Pagaidām kravas no "Rosterminalugoļ" meklē sev citas ostas. Saskaņā ar FVBI "Baltijas jūras Jūras ostu administrācijas" datiem, jūlijā par 56 tūkstošiem tonnu palielinājusies ogļu pārkraušana Visockā, savukārt 35,1 tūkstotis tonnu tika pārstrādāts Pēterburgā, kaut gan pērn ogles šeit vispār netika pārkrautas. Uz Ustlugas rādītāju krituma fona ievērojami pieaugusi ogļu pārkraušana Rīgā — par 900 tūkstošiem tonnu laika posmā no janvāra līdz augustam ieskaitot.
Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem darbības virzieniem Latvijas lielākajā Rīgas ostā — apmēram 40% no visa kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Ostas valdes priekšsēdētājs pārliecināts, ka turpmāko piecu gadu laikā šī situācija nemainīsies.
"Ja nesekos vēl kaut kāds negaidīts politisks lēmums, tad tuvāko 5 gadu laikā mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, kuras mēs iekraujam, ziemas laikā ir grūti pārvirzīt vēl kaut kur, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs iekrāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms varētu samazināties, taču vienalga ogles paliek mūsu stratēģiskais produkts. Kaut gan Ustlugā šodien būvē lielus terminālus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijas jūrā," pateica Ameriks.
Taču, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, viņš neņemas prognozēt — Krievijā aktīvi palielina savu ogļu pārkraušanas infrastruktūru.
Iepriekš AS "Ustlugas Jūras tirdzniecības osta" (MTP Ustluga), divu terminālu operators Ustlugas ostā — daudzfunkcionāla pārkraušanas kompleksa "Jug-2" (MPK "Jug-2") un automobiļu un dzelzceļu prāmju kompleksa (AŽPK) operators, paziņoja, ka maina kravu struktūru: tika atļauts koncentrēties uz beramkravu un ģenerālo kravu pārkraušanas, pakāpeniski izvedot no savas nomenklatūras "ro-ro" kravas. Kompānijā paskaidroja, ka ogļu eksporta apjoms pieaug, taču ar ostu jaudu nepietiek, ogļu termināli strādā uz savu iespēju robežas.
Turklāt Krievija sākusi būvēt Kolas līča rietumu piekrastē ogļu pārkraušanas kompleksu "Lavna". Projekts iekļauj sevī dzelzceļa atzara celtniecību Lavnas upes ietekā, kurš savienos Vihodnojas ciematu ar Lavnu, ar pašu ogļu terminālu līča krastā, kā arī piestātnēm jūras beramkravu kuģu iekraušanai ar kravnesību līdz 150 tūkstošiem tonnu.
Ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārvest kravu plūsmas no Baltijas ostām un palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ir ierobežotas ar specializēto jaudu deficītu.