Nesen Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins savā lapā Facebook pastāstīja par nepatīkamu incidentu Ludzā autobraucienā krievu skolu aizstāvībai, ko organizēja Latvijas Krievu savienība. Politiķis publikācijai pievienoja videoierakstu, kas neatstāj ne mazākās šaubas par notiekošo.
Konfliktu radīja pamatīgi iereibuši titulētās nācijas pārstāvji – savā apvidus automašīnā strauji apdzina mašīnu, kurā brauca Mamikins. Viņi apstājās, izkāpa no auto un apbēra politiķi un viņa pavadoņus ar lamu vārdiem – "muļķis", "idiots" un "debils".
Pa rokai nez kāpēc patrāpījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Šeit jums nav Krievija," – paziņoja skumīgā izskata patrioti – argumentam un uzskatāmai aģitācijai viens no huligāniem izmantoja plīša dzimumlocekli.
Internetā ziņa izplatījās ātri un pamatīgi satrauca Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica. Speciālisti sāka pētīt, kā šis incidents atspoguļots presē, un savus secinājumus publicēja rakstā "Recepte: kā latviešus par rusofobiem zīmēt un pabalstīt sev draudzīgos politiķus".
Kurš pirmais, tas – propagandists
"Šī ziņa Latvijas medijos neparādās, taču krievvalodīgie un prokremliskie saiti to kāri paķer un dalās, dažās dienās izplatoties vismaz piecdesmit dažādās vietnēs," — par savu atklājumu steidz stāstīt Re:Baltica.
Operatīvākais izrādījies Sputnik Latvija — vietne viena no pirmajām pievērsa lasītāju uzmanību Mamikina publikācijai. Pēc tam par notikušo pastāstīja citi. Protams, Re:Baltica pievērsa uzmanību tik operatīvai darbībai.
"Re:Baltica izpētīja, ka pirmā tās pašas dienas pēcpusdienā ziņu pārpublicēja Kremļa propagandas kanāla Sputnik Latvija krievvalodīgā versija, kas ir daļa no Rossiya Segodnya, domāta lasītājiem ārpus Krievijas. Pirms diviem gadiem ar drošības iestāžu ziņu vietni sputniknews.lv Latvijā slēdza, kopš tā laika tā darbojas domēnā sputniknewslv.com," — eksperti stāsta satriecošas ziņas.
Lasām vēlreiz – "ar drošības iestāžu ziņu slēdza". Nē, var jau būt, ka mūsu kolēģi ir kļūdījušies tulkojumā. Varbūt runa ir par to, ka Sputniknews.lv tika bloķēta pēc atbilstošas informācijas saņemšanas no Latvijas Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (pretizlūkošanas).
Taču tas būtību nemaina. Vietne slēgta pēc specdienestu slēdziena. Tad jau patiešām var secināt: jautājumu par to, kādus medijus Latvijā aizliegt, kādus – atļauj, izlemj drošības iestādes. Apsveicam.
Kur slēpjas ienaidnieki
Rodas jautājums. Ne tikdaudz pašai Latvijai un tās vitāli svarīgajām iestādēm, cik centram Re:Baltica. Pētnieciskās žurnālistikas centrs atkal ne tikai trenējas "stučīt" par saviem krievvalodīgajiem kolēģiem, bet arī par kolēģiem Krievijā. Ar to jau zināmu laiku regulāri nodarbojas daži latviešu mediji. Tikai viņi, kā jau klājas "neatkarīgajai latviešu žurnālistikai", kuri saņem regulārus grantus valsts un Sorosa fonda, apgāž visu kājām gaisā un noveļ visu vainu uz citiem.
Riebīgais incidents taču patiešām notika – tam ir aculiecinieki, ir videoieraksts, tā faktu apstiprinājusi policija. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova Re:Baltica apstiprināja, ka par notikušo uzsākta administratīva lietvedība, tiek izvērtētas konflikta dalībnieku darbības un noskaidroti apstākļi.
"Visdrīzāk, konflikta dalībnieku rīcība tiks kvalificēta kā sīkais huligānisms," – Re:Baltica stāstīja Belova. Par to var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 500 eiro. Tad varbūt ne jau Krievijas mediji pataisa Latviju par valsti, kurā plaukst ksenofobija un nacionālisms? Varbūt iemesli ir jāmeklē audzināšanā un izglītībā, ko saņēmuši jaunieši, kuri pūlējās sabojāt akciju krievu skolu atbalstam Latvijā? Varbūt runa ir par to, ka jauniešus zombējusi propaganda, kas visus, kuri cīnās par savu bērnu tiesībām mācīties dzimtajā valodā, pataisa par Latvijas ienaidniekiem?
Varbūt šajā kontekstā būtu pareizāk teikt, ka Latvijai naidīgas ir ministra Kārļa Šadurska popularizētās izglītības sistēmas reformas? Varbūt pienācis laiks atzīt, ka politiķu un inteliģences pārstāvju izteikumi, kuri krievus dēvē par utīm un ģenētiskajiem atkritumiem, veicina sabiedrības šķelšanos un nāk par ļaunu valsts drošībai? Vēl viens minējums.
Varbūt žurnālisti tomēr nav vainīgi pie tā, ka neatkarības gados valsts zaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju. Pie tā vainojami politiķi un ierēdņi, ko žurnālisti kritizē, nevis otrādi.
Varbūt pienācis laiks mest pie malas pārsteidzīgos pārmetumus medijiem, kuri pieraduši atspoguļot dažādus Latvijas sabiedrībā valdošos viedokļus?
Pārāk maz spiegu
Šķiet, ka latviešu medijiem tagad ir pavisam cita misija. Šodien pavēlēts ķert neuzticamos un spiegus. Interesanti, ka maijā portālā Re:Baltica Inga Spriņģe bija nobažījusies: kā tā sanācis, ka periodā kopš Krimas pievienošanas Krievijai Igaunijā arestēti 14 Krievijas specdienestu aģenti, Lietuvā – 8, bet Latvijā – tikai divi? Spriņģe sašutusi par to, ka Latvija atpaliek no kaimiņiem. Vai tik te nav ļauna nodoma vai bīstamas paviršības?
Viens no Latvijā noķertajiem un neitralizētajiem spiegiem ir dzelzceļa meistars no Jelgavas, kurš nofotografējis pārvadāto NATO tehniku un nosūtījis savam draugam uz Krieviju. Žurnālistes aptaujātie eksperti atzina, ka Drošības policija nav pietiekami kvalitatīvi vākusi spiegošanas pierādījumus. Aleksandrs Krasnopjorovs sākotnēji tika apsūdzēts sakarā ar 24 epizodēm, no kurām publikācijas brīdī bija atlikušas tikai 12.
Otrais – zemnieks no Alūksnes apkaimes, kurš "Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo". Tas ir, vienkārši nofotografējis kaut kādu sētu un torni, par ko vēlāk stāstīja viņa dzīvesbiedre Latvijas avīzei, un nosūtījis draugiem Krievijā. Ar to viņš izpelnījies trīs gadus nosacīti.
Ko lai saka. Nevar taču mūsu valstij tās jubilejas gadā vēlēt īstu spiegu ķeršanu un pieredzējušu rezidentu atmaskošanu.
Savukārt jautājumā par Re-Baltica novērojumu, ka Mamikina ziņu publicējuši tikai Krievijas mediji, bet vietējie to ignorējuši, atliek tikai atgādināt: pētnieciskās žurnālistikas centrs gan būtu varējis noskaidrot, ka patlaban jebkurš partijas un tās kandidātu pieminējums medijos tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu kampaņu. Tam nenogurstoši seko vēl viens specdienests – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Savukārt uz Krievijas žurnālistiem šī prasība neattiecas.