Šadurskis pastāstījis, kā Latvijā var "apglabāt" karjeru

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nodēvējis par "karjeras kapsētu" skolas ar zemu izglītības kvalitāti.
Sputnik

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska domām, skolas ar zemu izglītības kvalitāti ir "jauniešu nākotnes karjeras kapsētas" Latvijā, vēsta Grani.lv.

IZM pieņēmusi lēmumu par to, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primārie pedagogu algu finansējuma piešķiršanai vidusskolās. Kvalitāte tiks vērtēta saskaņā ar akreditācijas sistēmā iekļautajiem kritērijiem, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu, kura minimāli pieļaujamo slieksni līdz 2030.gadam pakāpeniski plānots celt līdz 60%.

Šadurskis paskaidroja, ka tas ir pietiekams laiks, lai skolas varētu sakārtot iekšējās procedūras un celt izglītības kvalitāte.

Ministrs uzskata: ja Latvijai izdosies pacelt izglītību augstākā līmenī, valsts varēs nostāties līdzās Singapūrai, Igaunijai un Somijai. Turklāt ministrs uzsvēra, ka IZM nevēlas, lai jaunais izglītības saturs tiktu ieviests kā fikcija.

"Man liekas, ka ir bezgala aplami iedomāties, ka mēs ar salīdzinoši zemu izglītības kvalitāti varam pacelt mūsu sabiedrības dzīves līmeni," — teica ministrs.

Šadurski virvairāk satraukuši matemātikas eksāmena rezultāti, jo trijās skolās Latvijā indekss šajā priekšmetā nesasniedz ne 10%, 40 skolās ir mazāks par 20%. Starp šīm skolām ir ne tikai lauku skolas, bet arī mācību iestādes Rīgā.

Politiķis skaidroja, ka ar tādām matemātikas zināšanām nevar palielināt IT darbinieku skaitu līdz vajadzīgajam līmenim. Pie tam ministrs atzīmēja, ka latviešu un svešvalodu zināšanu līmenis ir pietiekams un par to viņš neuztraucas.

Šadurskis ir apmierināts ar pedagogu algu situāciju

Iepriekš vēstīts par 2018. gada skolu izlaiduma eksāmenu rezultātiem. Rakstā sniegtas diagrammas, ko pēc eksāmenu rezultātiem sastādīja fizikas un matemātikas skolotājs Aleksandrs Solodovs.

Viņš savā pētījumā secināja, ka matemātikas jomā Latvijā ir katastrofa. Ar matemātikas eksāmeniem par 80% un labāk izdodas tikt galā tikai 3% skolēnu. Gandrīz puse nespēj atrisināt vairāk kā 30% uzdevumu. Vislabākā situācija ar matemātiku ir ģimnāzijās, sliktākā — profesionālajās,  neklātienes un vakarskolās.

Taču rakstā atzīmēts, ka slikti rezultāti matemātikā ir vērojami visā pasaulē. Tam par iemeslu ir jauniešu pārliekā aizraušanās ar gadžetiem, stereotipa domāšana, nespēja veidot cēlonības saiknes. Turklāt izklaides ir tik daudz, ka neatliek laika padomāt un nav ieraduma "lauzīt galvu". Piemēram, valodu iespējams iemācīties izklaidējoties, taču matemātiku apgūt spēļu formā nav iespējams.