RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts, kura mērķis ir uzlabot Krievijas un ES enerģētisko neatkarību. ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par to, ka Nord Stream 2 sašķeļ Eiropu, ir teikti ar mērķi piespiest ES finansēt SDG uzņemšanai nepieciešamās dārgās infrastruktūras būūvdarbus, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā slovāku avīzei "Pravda".
Diplomāts uzsvēra: spekulācijas par to, ka Krievija, būvējot gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" it kā cenšoties novājināt vai sašķelt Eiropu, ir absurdas, informēja RIA Novosti. Lavrovs kārtējo reizi uzsvēra, ka jaunais gāzesvads ir ekonomisks projekts, kura mērķis ir diversificēt gāzes piegādes maršrutus, novēršot tranzīta riskus.
"Un galu galā – apmierināt Eiropas valstu ekonomiku augošo energoresursu pieprasījumu, nostiprināt visa Eiropas kontinenta enerģētisko drošību. Starp citu, palielināt arī Krievijas un Eiropas Savienības pozitīvās ekonomiskās savstarpējās atkarības līmeni, uz kā pamatiem tiek veidotas abpusēji izdevīgas attiecības un stabilitāte Eiropas kontinentā," – viņš piebilda.
Lavrovs uzskata, ka Vašingtonas iebildumi pret "Ziemeļu straumi 2" un Trampa vārdi par to, ka projekts sašķeļot Eiropu, ir amerikāņu interešu aizstāvība ES, un Maskava ļoti labi saprot šādu izteikumu mērķi.
"Piemēram, piespiest ES valstis finansēt dārgas infrastruktūras celtniecību un sākt pirkt sašķidrināto dabasgāzi no ASV, kuras cena ir par 30-40% augstāka salīdzinājumā ar Krievijas gāzi no cauruļvadiem," – atgādināja Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs piebilda, "ka eiropiešiem ir jāizlemj, kurš variants viņiem patīk labāk."
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments — tas ir ekonomisks projekts, un tēze par "kaitējumu" Eiropas energodrošībai neiztur kritiku — gluži pretēji, gāzes transporta maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus. Pie tam "Ziemeļu straume 2" līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks nekā cauri Ukrainai, tāpēc samazinās gāzes piegādes izmaksas.