Latvijas Dzelzceļa pārliecība: Krievijas vietā kravas sūtīs Baltkrievija

Kravu plūsmas samazināšanās apstākļos 441 miljona eiro vērtajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam ir daudz pretinieku.
Sputnik

RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Māra Kučinska vadītā Ostu, tranzīta un loģistikas padome ceturtdien, 23. augustā, apsprieda dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas gaitu. Pie kopīga viedokļa diskusijas dalībnieki nenonāca, turklāt projektam pagaidām nav Eirokomisijas slēdziena, kaut gan tenderis jau ir izsludināts, vēsta Baltic Course.

Elektrificēt Latvijas dzelzceļus virzienā Austrumi — Rietumi plānots līdz 2030. gadam. Pirmā posma ietvaros līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils — Krustpils, Rēzekne — Krustpils un Krustpils — Rīga. Kopējie dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma izdevumi tiek plānoti 441 miljona eiro apmērā. Lielāko daļu līdzekļu piešķirs ES, taču pašam uzņēmumam Latvijas Dzelzceļš ir jāatrod 94 miljonus eiro. Līdzekļus kompānija grasās aizņemties Eiropas Investīciju bankā.

Latvijas dzelzceļš attīstīs tranzītu uz parāda

Projektam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki.

LDz vadītājs Edvīns Bērziņš apgalvo, ka, saskaņā ar aprēķiniem, pārejot no dīzeļu vilces u elektrisko, ekonomija sastādīšot apmēram vienu eiro par katru kravas tonnu. Viņš piebilda, ka Latvija dzelzceļa elektrifikācijas jautājumā jau atpaliek no sava konkurenta — Lietuvas, un palielināt starpību nedrīkst.

Viņam nepiekrīt "Baltijas asociācijā — tranzīts un loģistika". Komisijas sēdē asociācijas pārstāvji aicināja izbeigt projekta īstenošanu un novirzīt naudu citām vajadzībām. Asociācija uzskata projektu par ekonomiski nepamatotu, ņemot vērā to, ka nākotnē kravu apgrozījums uz dzelzceļa samazināsies, jo Krievija virzīs savas kravas uz savām ostām. Pēc asociācijas domām, no valsts budžeta būs nepieciešami papildus apmēram 300 miljoni eiro, jo projektā nav iekļauti izdevumi elektrisko lokomotīvju iegādei un sliešu ceļu pagarināšanai.

Latvijas tranzītu glābj sliktie laikapstākļi un remontdarbi Ustlugā

Uz to Latvijas Dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš iebilda, ka pēdējā laikā pieaug kravu plūsma no Baltkrievijas, savukārt elektrifikācijas projektam paredzētais ES finansējums nevar tikt novirzīts citiem projektiem.

Arī Satiksmes ministrija nevēlas atteikties no projekta.

"Videi draudzīgāks, cenas ir labākas pārvadājumiem, un nākotnes konkurētspēja viennozīmīgi ir uz tādu pārvadājumu veidu, kas nav ar fosilo degvielu darbināms, šajā gadījumā ar dīzeli," paziņoja Satiksmes ministrijas parlamenta sekretārs Edgars Tavars dienu pirms sēdes.

Premjerministrs Māris Kučinskis komisijas sēdes beigās paziņoja, ka LDz aktīvāk jāizskaidro projekts, lai nerastos spekulācijas. Taču beidzamo skaidrību projektā ieviesīs Eirokomisijas lēmums, kurš gaidāms oktobra beigās — novembra sākumā.