RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Baltijas valstis cerēja "pagrābt savu pīrāga gabalu" no Ķīnas investīcijām un kravām projekta "Jaunais zīda ceļš" ietvaros, tomēr, pēc ekspertu domām, tās var cerēt tikai uz pieticīgām pārtikas produktu kravām un tūrismu, raksta RuBaltic.
Eiropā Ķīnu pārsvarā interesē bagātās valstis — ĶTR investīciju apjoms Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Francijā ir mērojams desmitos miljardu. Savukārt Lietuvā laikā no 2000. līdz 2016. gadam Ķīna ieguldījusi tikai 33 miljonus eiro, Igaunijā — 23 miljonus, Latvijā — 3 miljonus, teikts rakstā.
"Pagaidām mūsu sakari aprobežojas ar tūrismu, apmaiņu kultūras jomā, taču ne vairāk," — atzīmēja Igaunijas parlamenta Finanšu komisijas priekšsēdētājs Mihails Staļnuhins.
Rusofobija izspēlējusi ļaunu joku
Savukārt jautājumu par Baltijas ostu un dzelzceļa izmantošanu Ķīnas preču tranzītam uz Eiropu nav iespējams izskatīt ārpus sadarbības ar Krieviju, atzīmēja eksperti.
"Ķīna apsprieda ar Baltijas valstīm iespējamās investīcijas dažos infrastruktūras projektos. Taču problēma ir sekojoša: ja arī ķīnieši izmantos Baltiju kā tranzīta teritoriju, tranzītam tik un tā ir jāiet cauri Krievijai," — uzsvēra Krievijas Zinātņu akadēmijas Tālo Austrumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra eksperts Vasilijs Kašins.
Viņš uzsvēra, ka Ķīnas dalība jebkādos lielos transporta projektos Baltijas reģionā nozīmē pastiprinātus ekonomiskos un infrastruktūras sakarus ar Krieviju.
"Neesmu pārliecināts, vai Baltijas republiku politiskā vadība ir tam gatava. Ja tā nav gatava, nekādi izrāvieni šajā jomā nav gaidāmi," — norādīja Kašins.
Viņš atzīmēja, ka šis faktors jau ietekmējis Ķīnas un Polijas projektu perspektīvas.
"Ķīnieši gribēja izbūvēt tai (Polijai — red.) cauri dzelzceļa koridoru uz Eiropu, taču poļi pārrunās sāka izvirzīt kaut kādus absolūti absurdus noteikumus: sak, šis koridors nedrīkst iet cauri Krievijai. Taču tas nevar neiet tai cauri. Šajā posmā sarunas apstājās," — pastāstīja Kašins.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.
Eksperti ir pārliecināti, ka situācija tranzīta jomā Latvijā var vēl pasliktināties, kad Krievijā būs uzbūvēti specializētie termināļi. Piemēram, Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu, pārtikas produktu, ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno ostas objektu uzņemšanas spēja pārsniegs 1100 vagonus diennaktī vai 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.
Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.
Barot un pārdot suvenīrus
Vēl viens ieguvums, ko apspriež Baltijas politiķi, ir pārtikas produktu un lauksaimniecības produkcijas eksports uz Ķīnu. Lietuva cerēja pabarot ķīniešus ar piena produktiem, Igaunija — ar ķilavām un lasi, Latvija — ar sieriem, sauso pienu un saldo krējumu. Taču lielu peļņu tas nenesa.
Pēc Vasilija Kašina domām, Baltijas valstīm nenāktos īpaši cerēt uz tirdzniecību ar Ķīnu. Arī tāpēc, ka tām trūkst patstāvības lēmumu pieņemšanas aspektā.
"Neapšaubāmi, Ķīna arī turpmāk būs liels ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas importētājs. Taču tas ir atsevišķs aspekts Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību jomā. Viss notiks tā, kā viņi vienosies."
Igauņu politiķis Mihails Staļnuhins pārliecināts, ka attiecībās ar Ķīnu Baltijai būtu jāpievērš uzmanība tūrismam, — tā ir reālistiskākā sadarbības forma.
Pēc viņa domām, ķīniešu tūristu gatavība atvērt makus būs atkarīga no valsts, kurā viņi ciemosies.
"Neviens neierodas ar vārdiem: "Labdien, es atstāšu pie jums savu naudu." Ierodas apskatīt. Tālāk no jums ir atkarīgs, vai izdosies iekārdināt tūristu ar kādu restorānu, vai pārdosiet viņam suvenīru, vai ieinteresēsiet ar precēm vietējos veikalos," — piezīmēja Staļnuhins.