Lietuva apturēs NordBalt: kas notiks ar elektroenerģijas cenām

Karstais laiks un ūdens līmeņa kritums rezervuāros jau izraisījis elektroenerģijas cenu kāpumu Lietuvā un Latvijā, savukārt gaidāmais NordBalt savienojuma remonts var palielināt patērētāju rēķinus vēl vairāk, prognozē eksperti.
Sputnik

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Elektroenerģijas savienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt tiks atslēgts 16. augustā remontdarbu veikšanai uz divarpus mēnešiem. Lietuva varēs saņemt elektroenerģiju no Polijas vai iepirkt to no BRELL austrumu kaimiņiem, vēsta l24.lt.

NordBalt savienojums nebūs pieejams tirgum no 16. augusta pusnakts, izmēģinājumi sāksies plkst. 3:00, savukārt plkst. 7:00 savienojums tiks pilnībā atslēgts. Remonts ilgs līdz 28. oktobrim. Paredzēts nomainīt sauszemes kabeļu sakabes. Lietuvas pusē tiks nomainītas 22 sakabes, Zviedrijas pusē — 98 sakabes. Garantijas remontdarbus veiks dāņu kompānija NKT, kura pārņēmusi kabeļu ražošanas biznesu no zviedru ABB, kura saražojusi un ielikusi kabeļus NordBalt savienojumam.

Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%

Eksperti atzīmē, ka elektroenerģijas cenu ietekmē dažādi faktori, tostarp, laikapstākļi. Ilgstošo karsto laikapstākļu dēļ Lietuvā un Latvijā elektroenerģijas cenas jau ir palielinājušās. Savienojuma remonts varētu palielināt elektroenerģijas cenu vēl vairāk. Ar vidējo cenu 35 eiro apmērā par megavatstundu augstākajā patēriņa sezonā un ar NordBalt avāriju elektroenerģijas cena varēja biržā sasniegt 200 eiro par megavatstundu.

2017. gadā NordBalt nodrošināja 30% elektroenerģijas importa. Saskaņā ar Litgrid Sistēmu pārvaldes departamenta direktora datiem, kopumā visā NordBalt pastāvēšanas vēsturē tā atslēgusies 31 reizi: 12 reizes sakabju dēļ, savukārt atlikušās reizes — transformatoru vai ārējās ietekmes dēļ (11 bija Nibru un 8 Klaipēdā).

Nestabilā NordBalt savienojuma darbības dēļ enerģētikas nozares eksperti kritizē Lietuvas lēmumu izstāties no BRELL enerģijas loka un principiālu nevēlēšanos perspektīvā iegādāties lētāku elektroenerģiju no šobrīd celtās BelAES.

Lietuva kā divas pārējās Baltijas valstis paziņoja par vēlmi izstāties no BRELL enerģijas loka līdz 2025. gada, lai nodrošinātu sev neatkarību no Krievijas savstarpējās enerģētiskās sistēmas. Jūnijā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija Briselē parakstīja politisku vienošanos ar Eirokomisiju par elektrotīklu sinhronizācijas projekta uzsākšanu.

Latvijas valdībai neiepatikās OIK atcelšanas plāns

Projekta īstenošanai tiks izmantots esošais divu posmu savienojums ar kopējo jaudu 1000 megavatu (MWt) apmērā LitPolLink (AV, maiņstrāva) un tiks ielikta jauna asinhrona elektrolīnija (DC, tiešās strāvas) ar 700 MWt jaudu pa Baltijas jūras dzelmi starp Lietuvu un Poliju.

Krievija plāno 2018. gadā pabeigt visus nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no tās energosistēmas.