RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Jaunajai Konditorejas fabrikai Ādažos trūkst darba spēka – nācās ieguldīt naudu ražošanas robotizācijā, vēsta Mixnews.lv.
Kā pastāstīja kompānijas Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, darbaspēka trūkums pārtikas produktu ražotājiem kļūst par arvien aktuālāku problēmu, un visvairāk trūkst tieši zemas kvalifikācijas strādnieku. Deficītā tāpat ir pārtikas ražošanas tehnologi un inženieri, kā dēļ daudzi pārtikas produktu ražotāji apmāca strādniekus pašā uzņēmumā.
"Problēma ir un tā kļūs vēl aktuālāka, jo mēs redzam, ka cilvēki aizbrauc, arī kvalificētais darbaspēks. Demogrāfijas dēļ mazāk ir arī potenciālo studentu. Īstermiņā savukārt lielākā problēma ir tieši zemākās kvalifikācijas darbaspēks, kura trūkst ļoti. Te ir jautājums, ko šajā jautājumā lems Saeima, jo mēs jau varam paslēpties aiz dažādiem saukļiem — it īpaši šajā gadā —, bet, noraidot darbaspēka ievešanu, mēs šaujam paši sev kājā. Ja šo problēmu nerisinās steidzami, tas potenciāli atstās iespaidu uz investīcijām," — pateica Didrihsons.
Citās Baltijas valstīs, tostarp Igaunijā darbaspēka pieejamības problēma tiek risināta daudz ātrāk, kas šajā nozīmē negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju, piebilda viņš.
Lai atrisinātu darbaspēka trūkuma problēmu, Orkla Confectionery & Snacks Latvija šogad ieguldījusi 1,2 miljonus eiro Laimas fabrikas ražošanas robotizācijā Ādažos, kas ļaus aizvietot gandrīz 20 cilvēkus, kuru uzņēmumam pietrūkst.
Piedāvājumi atrisināt darbaspēka trūkuma problēmu ar robotu palīdzību Latvijā skan arvien biežāk: Saeimas deputāts no Nacionālā bloka Aleksandrs Kiršteins piedāvāja uzbūvēt robotu armiju, lai nepiesaistītu viesstrādniekus no ārvalstīm, savukārt ātrās ēdināšanas restorānu tīkla vadītājs Gunārs Ķirsons grasās automatizēt apmeklētāju apkalpošanu jau tuvākā gada laikā.
Pēdējo gadu laikā Latvija saskārusies ar nopietnu demogrāfisko krīzi. Republika, kur dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa dzimstības līmeņa pārsniegšanas dēļ pēdējo 10 gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem datiem, no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.
Uzņēmēji sūdzas par darba roku trūkumu Latvijā un lūdz varasiestādes mīkstināt darba migrantiem uzturēšanās režīmu valstī. Vieni no pēdējiem par viesstrādnieku piesaistīšanu iestājās lauksaimniecības ražotāji: latvieši neiet strādāt uz lauka pat par 1100 eiro lielu algu.