RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Latvija ir viena no desmit pasaules valstīm, kuru iedzīvotāju skaits samazinās visstraujāk, ziņots Austrālijas izdevuma Business Insider pētījumā.
Demogrāfi vēsta, ka stabila iedzīvotāju līdzsvara saglabāšanai uz katru sievieti jābūt 2,2 bērniem, taču, piemēram, ASV un Dienvidkorejā šis rādītājs krities zem 2. Imigrantu skaita pieaugums varētu mīkstināt iedzīvotāju izmiršanas tendenci, taču imigrācija viena pati situāciju neglābs, ja paši valsts pamatiedzīvotāji dodas prom uz citām valstīm.
Bulgārijā, nabadzīgākajā ES valstī, iedzīvotāju skaits sarūk ātrāk nekā jebkur citur. Quartz dati liecina, ka līdz 2050. gadam tas sasniegs 5,4 miljonus cilvēku salīdzinājumā ar pašreizējiem septiņiem miljoniem. Valstī vērojama emigrācijas palielināšanās, uz katru sievieti pienākas 1,46 bērni.
Latvija iestājās ES 2004. gadā, un kopš šī brīža aptuveni 20% iedzīvotāju devušies strādāt uz citām valstīm, piemēram, Vāciju un Lielbritāniju, Quartz vēsta, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits saruks no diviem miljoniem līdz 1,52 miljoniem. Tāpat līdz 2050. gadam par 15% samazināsies iedzīvotāju skaits Ukrainā, Moldovā, Lietuvā, Serbijā, Rumānijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā.
ASV dzimstības līmenis krities līdz rekordzemam rādītājam – 1,76 bērni uz vienu sievieti, vidējais dzīves ilgums – 78,7 gadi. Šogad publicētā The New York Times aptauja liecina: pēc amerikāņu domām, viņiem ir mazāk bērnu nekā gribētos, jo bērna audzināšana izmaksā ļoti dārgi. Dažos štatos summa sasniedz 10 tūkstošus dolāru gadā.
Spānijā jau vairākus gadus mirstība pārsniedz dzimstību. Uz vienu sievieti vidēji pienākas 1,5 bērni. Tomēr jau otro gadu no vietas iedzīvotāju skaits pieaug imigrantu dēļ.
Savukārt Itālijā arī imigrantu skaita pieaugums nav palīdzējis izvairīties no lēnas darbības demogrāfiskās bumbas. Pērn jaundzimušo skaits valstī bija rekordzems – 464 tūkstoši, bet iedzīvotāju vidējais vecums pirmo reizi pārsniedzis 45 gadus. Daudzi itāļi gribētu audzināt divus vai vairāk bērnus, taču viņus kavē sarežģītā situācija darba tirgū.
Brexit rezultātā imigrantu skaits Lielbritānijā ir samazinājies. Saskaņā ar The Times datiem, dzimstības līmenis valstī ir zemākais pedējo 10 gadu laikā, taču vienlaikus augstā dzīves līmeņa dēļ aug rezidentu skaits vecumā no 65 gadiem.
Dienvidkorejā uz vienu sievieti pienākas 1,26 bērni. Nevēlēšanos audzināt bērnus valsts iedzīvotāji pamato ar finansiālās stabilitātes trūkumu. Pērn Korejā pirmo bērnu sieviete vidēji dzemdēja 31 gada vecumā – tas bija maksimālais rādītājs visā pasaulē.
Japānā dzimstības līmenis sastāda 1,44. Šis rādītājs ir salīdzināms ar 90. gadiem, taču valdība piedāvā naudas izmaksas, lai pamudinātu sievietes dzemdēt bērnus.
Dzimstības līmenis Singapūrā – 0,83, taču palēninātās demogrāfiskās bumbas darbību vēl iespējams apturēt, ja valsts piesaistīs lielāku skaitu migrantu.
Pirms diviem gadiem ģimenēm Ķīnā tika atļauts laist pasaulē divus bērnus, taču ar to pagaidām nepietiek, lai palielinātu dzimstības tempus. Gaidāms, ka līdz 2030. gadam 25% iedzīvotāju pārsniegs 60 gadu vecumu. Jāpiebilst, ka 2010. gadā valstī bija tikai 13% iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem.