RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Karstums šovasar pārvērtis zaļās ganības par brūniem laukiem un izkaltējis sējumus. Par to, kāpēc tā noticis, vai par to vainojama globālā sasilšana un kā Eiropas valstis cīnās ar svelmes sekām, stāsta Euronews.
Cik spēcīgs ir karstums šogad?
Šogad jau vasaras pirmajā pusē sākās rekordliels karstums un katastrofālas lietаvas. Aprīlis un maijs Eiropā bija siltākie visā novērojumu laikā.
Gaisa temperatūra jūnijā un jūlijā ievērojami pārsniedza vidējo. Aiz Polārā loka temperatūra pārsniedza +30 grādus, Norvēģija 17. jūlijā pārspēja +33,5 grādu rekordu, Somijā jūlijs bija karstākais visā novērojumu laikā.
Nokrišņu bija maz: kartē redzami izžuvušie rajoni visā Ziemeļeiropā, no Beļģijas un Nīderlandes līdz Somijai un Igaunijai.
Kāds ir sausuma iemesls?
Zinātnieki uzskata, ka iemesls meklējams kombinācijā, ko veido globālā sasilšana un augsta spiediena sistēma, kas ilgu laiku valda Eiropā. Iemesli, kuru dēļ šīs sistēmas ir ilgstoši "bloķētas", vēl nav zināmi.
Pētnieki cenšas izprast, vai globālā sasilšana ietekmē temperatūras izmaiņas uz jūras virsmas, kas savukārt maina gaisa cirkulāciju atmosfērā un noved pie dabas parādību "bloķēšanas".
Vai patiešām vainīga globālā sasilšana?
"Neapšaubāmi, problēmu padziļināja globālā sasilšana, un diemžēl tamlīdzīgas parādības kļūs aizvien biežākas," – uzskata Žans Paskāls van Ipersels, viens no vadošajiem ekspertiem pasaulē klimata izmaiņu jautājumos.
"ES plāni cīņai ar globālo sasilšanu tika izstrādāti jau pirms Parīzes konferences 2015. gadā, un tagad, trīs gadus vēlāk, tie diemžēl vēl nav atjaunoti. Tas neatbilst pašam Parīzes konvencijas mērķim. Mēs vēl varam izvairīties no sliktākā scenārija, taču, par nelaimi, mēs vairs nevaram novērst to, ko pašlaik novērojam," – paskaidroja meteorologs.
"Mums nepieciešams pilnībā atteikties no oglekļa ekonomikā, visā cilvēku darbībā visās jomās, pēc iespējas ātrāk atteikties no izrokamā kurināmā, un tas viss prasa politisko gribu, kuras piemērus līdz šim vēl neesam redzējuši," – viņš piebilda.
Kā Eiropa cīnās pret sausumu?
Atbildot uz dalībvalstu lūgumiem, Brisele ir samazinājusi prasības lauksaimniecības jomā un apsolījusi kompensācijas fermeriem, kuriem sausums kaitējis visvairāk. Viņi saņems līdz 70% tiešo maksājumu un 85% palīdzības lauku attīstībai oktobra vidū, nevis decembrī, kā parasti.
Turklāt fermeriem dota atļauja izmantot lopbarības audzēšanai zemi, kam paredzēta atpūta (parastos apstākļos tas ir aizliegts).
Kā Eiropa cietusi no sausuma?
Lauksaimnieki Eiropā gatavojas ievākt vienu no sliktākajām ražām veselas paaudzes laikā: dažu dārzeņu raža gaidāma 50% apmērā no parasti ievāktās.
"Sausā un karstā laika dēļ jūlijā lielākajā daļā kontinenta dārzeņu raža ir strauji samazinājusies, – vēstīja Eiropas Augļu un dārzeņu ražotāju asociācija. – Šodien situācija, kādā nokļuvuši fermeri un pārstrādātāji ir nopietnākā pēdējo četrdesmit gadu laikā."
Kviešu un miežu ražu Vācijā un Skandināvijā speciālisti raksturo kā "katastrofu", turklāt raža nebūs liela arī Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
Pagaidām vēl grūti teikt, kā sausums ietekmēs patēriņa cenas, taču siena cena jau sagādā grūtības lopkopjiem. Daudzi bijuši spiesti iegādāties lielāku daudzumu siena nekā parasti, jo zāle laukos, kur parasti ganās lopi, nav izaugusi.