RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav varējusi patstāvīgi pieņemt lēmumu par to, vai iespējams pieļaut Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas balotēšanos Latvijas Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā to, ka politiķe bijusi Latvijas Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra, vēsta Grani.lv.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa apliecināja, ka komisija pieprasīs papildu informāciju par Ždanokas kandidatūru Drošības policijā un Satversmes aizsardzības birojā. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsvēra, ka šis lēmums saistīts tikai ar aizliegumu piedalīties vēlēšanās personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra strādājušas noteiktās organizācijās.
Iepriekš Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra lūdza ST pārbaudīt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91 pantam. Ždanoka lūdza izvērtēt Satversmes daļu, kurā teikts: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Saeimā iespējams ievēlēt jebkuru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 21 gada vecumu, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas.
Taču ST atbilde, kurā saskatāms aizliegums balotēties, LKS apmierināja, un partija iekļāva savu līderi kandidātu sarakstā Vidzemē. Savu lēmumu LKS pamatoja ar to, ka ST lēmumā nav iekļauts kategorisks aizliegums. LKS atzīmēja, ka CVK ir tiesības svītrot Ždanokas kandidatūru, taču tādā gadījumā komisijas lēmums tiks apstrīdēts Latvijas un Eiropas augstākajās instancēs.
Daži komunisti Latviju neapdraud
Iepriekš vēstīts, ka CVK plāno pārliecināties, vai kandidāti, kuri pretendē uz vietām valdībā, neapdraudēs demokrātisko iekārtu Latvijā, un drošības iestādes pēc pieprasījuma var sniegt CVK papildu slēgumu jautājumā par Saeimas deputātu kandidātiem.
Lai arī ST neatcēla aizliegumu balotēties Saeimā personām, kas pēc 1991. gada 13. janvāra strādājušas noteiktās padomju organizācijās, likumā ir paredzēts mehānisms, kas ļauj izskatīt katru gadījumu individuāli un pārliecināties, vai aizliegums attiecināms uz konkrēto personu. Lai aizliegtu kandidātam dalību vēlēšanās, CVK ir jāpārbauda, vai konstatēta konkrētās personas aktīva dalība aizliegtajās organizācijās un vai šī kandidāta darbība patlaban apdraud demokrātiju Latvijā.
Lielākais bijušo komunistu skaits vērojams Zaļo un zemnieku frakcijā: frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kā arī Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks un Valdis Skujiņš.
Pieci bijušie PSKP locekļi strādā "Saskaņas" frakcijā: Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs un Ivans Klementjevs. Viens deputāts — Latvijas reģionu apvienībā (Mārtiņš Šics), viens — "Vienotībā" (Juris Šulcs), viens — bijušais "No sirds Latvijai" frakcijas loceklis Gunārs Kūtris. Tāpat divi bijušie komunisti ir arī Nacionālajā apvienībā — Andris Buiķis un Kārlis Krēsliņš.