RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas bankas, kuras nodarbojās ar nerezidentu apkalpošanu, šobrīd izjūt "paģiras", kā to izjūt narkomāns, kuram atņemta šļirce. ABLV Bank slēgšana kļuva par lielu reputācijas triecienu Latvijas banku sistēmai, taču tagad "parādījusies gaisma tuneļa galā", raksta Latvijas Avīze.
"Ja tu esi bijis atkarīgais, bet tagad tev atņemta adata un atkarību izraisošā viela, tad paģiras ir neizbēgamas. Latvijas banku sistēma jeb, precīzāk, tās daļa, kas nodarbojās ar nerezidentu apkalpošanu, šobrīd pārdzīvo tieši šādas paģiras, ko izraisījusi Krievijas naudas adatas atņemšana," teikts rakstā.
Pretenzijas, kuras ABLV Bank izvirzīja Amerikas Finanšu ministrijas FinCen struktūra šī gada februārī, bijusi negaidīta tikai nezinošajiem — banku aprindās jau sen zinājuši par Latvijas uzraugošo iestāžu rekomendācijām samazināt nerezidentu naudas apjomus.
Pēc Signet Bank priekšsēdētāja Roberta Idelsona sacītā, jau pirms desmit gadiem bija skaidrs, ka banku bizness, kurš balstās uz dolāru operāciju veikšanu klientiem, kuri ne vienmēr skaidri var paskaidrot kapitāla izcelsmi, nevar būt stabils. Taču bankas turpināja palielināt biznesu, kas saistīts ar nerezidentu apkalpošanu, kurš sasniedza savu augstāko punktu 2015. gadā. Toreiz nerezidentu noguldījumu apjoms pārsniedza pašas Latvijas iedzīvotāju noguldījumu apjomu — 12,4 miljardi eiro pret 10,8 miljardiem.
Ņemot vērā, ka nerezidentu noguldījumi bija lielākoties atlikumi kontos pēc transakciju veikšanas caur Latvijas bankām, summas, kuras gāja "tranzītā" caur Baltijas valsti, var vērtēt simtos miljardu eiro. Pēc atsevišķiem vērtējumiem, ap 1% no visiem dolāru pārvedumiem pasaulē tika īstenots caur Latvijas bankām, un tik nelielai valstij tas ir milzīgs cipars.
"Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu, ka tik neliela valsts kā Latvija ar tik ierobežotām kontroles iespējām, kādas tai ir, nespēj izkontrolēt — diez vai spējam kontrolēt pat simto daļu," atzīmēja Idelsons.
Turklāt šī nauda lielākoties ienāca Latvijā "uz vienu nakti" un tikai neliela daļa palika valstī. No šīs dolāru pārvedumu plūsmas cietušas gan pašas bankas, gan arī valsts kopumā, uzskata baņķieris.
"Pasaule pa šiem gadiem ir neatgriezeniski izmainījusies — izveidojās "FinCEN", sāka pastiprināties prasības par transakciju monitoringu, naudas izcelsmi, par patiesā labuma guvēju noskaidrošanu — spēles noteikumi sāka mainīties. Tas, ka šīs pārmaiņas novedīs pie tā, ka tradicionālais transakciju bizness kļūs neiespējams, bija skaidrs daudziem," paziņoja Idelsons.
Pēc viņa domām, daudzi domāja, ka vēl ir laiks, lai pastrādātu pa vecam, tādēļ necentās samazināt nerezidentu noguldījumu apjomus, savukārt kāds vēlējās strādāt pēc šādas shēmas līdz galam, un pēc tam aiziet no biznesa, uzskata baņķieris.
Taču februārī izvirzītās pretenzijas pret ABLV Bank kļuva par skaidru signālu — banku darbs ar nerezidentiem pēc ierastās shēmas vairs nebūs.
Idelsons atzīmē, ka pretenzijas pret ABLV kļuva par lielu triecienu Latvijas banku sistēmas reputācijai, taču nobriedušiem klientiem tas, drīzāk, ir signāls, ka sākušās pārmaiņas, parādījusies "gaisma tuneļa galā".
"Latviju ielikuši tādā kā "pelēkajā plauktiņā", sak, paskatīsimies, kas notiks tālāk," saka baņķieris.