Latvijas pašvaldībās pieaug korupcija

Katru gadu Latvijā palielinās vietējo pašvaldību darbinieku skaits, kas iesaistījušies korupcijas noziegumos.
Sputnik

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Valsts kancelejai iesniegto ziņojumu, kopš 2015. gada pieaudzis vietējo pašvaldību darbinieku skaits, pret kuriem tika iniciēta kriminālvajāšana par korupcijas noziegumiem, vēsta Grani.lv.

Latvija un Ukraina vienojās kopīgi apkarot korupciju

Ja 2015. gadā KNAB lūdza izvirzīt apsūdzības trim pašvaldību un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, savukārt 2016. gadā – astoņiem, tad 2017. gadā negodīgo iestāžu darbinieku skaits palielinājies līdz 19.

Kopš 2015. gada tāpat pieaudzis darbinieku skaits publisko personu un valsts amatpersonu kapitāla biedrībās, kuru darbībās konstatēti Interešu konflikta novēršanas likuma normu pārkāpumi un pret kuriem piemērots naudas sods vai mutisks aizrādījums.

Turklāt kopumā – no 2016. līdz 2017. gadam – ievērojami pieaudzis valsts amatpersonu skaits, kuri strādā valsts iestādēs un pašvaldībās, kuras pārkāpušas Interešu konflikta novēršanas likuma normas.

2017. gada vien KNAB iniciējis 30 kriminālprocesus attiecībā pret valsts sistēmas un privātpersonu darbiniekiem. Tas ir par 11 vairāk, nekā 2016. gadā. Un vēl 17 krimināllietas attiecībā pret 41 personu pērn KNAB nodevusi prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Iepriekš ziņots, ka "Vienotības" partijai parādījās aizdomas par korupciju Rīgas domē. "Vienotības" līderis Hosams Abu Meri par paziņoja, ka ir nepieciešams izveidot speciālu parlamenta izmeklēšanas komisiju ar mērķi izmeklēt korupcijas faktus šajā iestādē. Taču pagaidām nekādas darbības skaļajiem Meri paziņojumiem nav sekojuši.

Paši vainīgi

Bijušais Latvijas iekšlietu ministrs apskauž Krieviju – tur par korupciju arestē

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis 2017. gadā tikšanās laikā ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi uzsvēra, ka sagaida no Biroja korupcijas apkarošanu visos valsts pārvaldes līmeņos un atzīmēja iestādes svarīgo lomu sabiedrības uzticēšanās veidošanā valsts varasiestādēm. Tāpat viņš runāja par to, ka, izņemot korupcijas profilaksi un apkarošanu, ir svarīgi, lai KNAB rosinātu sabiedrības informēšanas un iecietības mazināšanas darbu kopumā pret šo parādību valstī.

Jau 2018. gadā, radio Baltkom ēterā, Straume atzīmēja, ka Latvijā ir jāizveido tāda situācija, lai sabiedrība pati "izspiestu" no sevis korupciju un visus likumpārkāpumus. Viņš pastāstīja, ka Latvijas sabiedrība katru gadu ir arvien neiecietīgāka pret korupciju, taču joprojām turpina šajā ziņā atpalikt no pārējām Baltijas valstīm. Viņš paziņoja, ka korupcijas apkarošana nav jāveic tikai antikorupcijas birojam un ka šajā jomā Latvijai vēl daudzi darbi darāmi.